Ēdamais sausserdis – veselīgs našķis

Ēdamais sausserdis – veselīgs našķis

Tikai retais zina par šo krūmu ar zili violetajām ogām, kas Sibīrijā un Kamčatkā ir lielā cieņā. Iespējams, pie šī vērtīgā auga nezināšanas vainojama salīdzinoši nesenā parādīšanās Latvijā, taču tas neliedz to iepazīt tagad un izmantot veselīgo ogu spēku mūsu pašu labad. Vairāk par sausserdi un tā vērtīgajām īpašībām uzzināsiet šajā rakstā.

Sausserža sugu ir ļoti daudz, aptuveni 200, tomēr vairākums no tām ir dekoratīvi augi, un tikai divas no tām ir pazīstamas kā ēdamās sugas.

Latvijā pazīstamākais ir liānveidīgais sausserdis – mīlestības koks jeb saldā mīlestība – un Tatārijas sausserdis, kas priecē ar spilgti rozā ziediem un sarkanām, taču pārtikā nederīgām ogām.

Ēdami ir tikai to sausseržu augļi, kam ogas zilā krāsā. Tas ir diezgan plašs šķirņu klāsts, kas izveidotas galvenokārt no Kamčatkas sausserža. Agrīnajām, piemēram, Zoluška vai Siņaja ptica – ogas svars nesasniedz gramu, vidējām tās nedaudz lielākas, bet Latvijas zinātnieku izveidotajām vēlīnajām šķirnēm auglis sver pat pusotru gramu.

Agrie sausserži sāk ražot jau maija beigās, priecējot gardēžus pat krietnu brīdi pirms zemenēm. Pamazām pievienojas arī vidējās un vēlīnās šķirnes. Augļi nogatavojas pakāpeniski, bet ir ļoti vārīgi – vācot jāliek plānā kārtiņā un jāsargā no saspiešanas.

Ja augs kārtīgi aprūpēts, pie viena krūma var našķēties aptuveni pusotru nedēļu, ievācot četrus līdz piecus kilogramus ogu. Tās ir gan lielisks pārtikas produkts, gan iedarbīgs veselības profilakses un dziedniecības līdzeklis.

Ja nav vēlēšanās ogas atdot strazdiem, ražas laikā pat nelieli sausserža krūmiņi jānosedz ar tīklu.

Nav kaprīzi

Augsnes izvēles ziņā sausserži ir ļoti pieticīgi – labi augs parastā dārza augsnē. Prasības ir līdzīgas kā citiem ogulājiem: jāņogām, upenēm. Vēlama saulaina vieta. Tad ogas ienāksies agrāk, būs gardākas, ražos bagātīgāk.

Krūmam var dot tādu pašu komplekso pavasara papildmēslojumu kā vairumam dārza augu. Otra barošanas reize varētu būt vasaras vidū – jūlijā, kad ieriešas nākamā gada ražas ziedpumpuri. Taču, ja krūms aug labi, jaunie pieaugumi gari (ap 10 cm), pietiks ar vienu barošanas reizi. Sausseržiem labāk patīk viegli skāba augsne, tāpēc tos var mulčēt ar kūdru. Var arī kūdru iemaisīt stādīšanas bedrē.

Ja krūms šķiet saaudzis par biezu vai kāds zars izšāvies uz sānu, dzinumus var gan īsināt, gan izgriezt. Pavisam pāraugušu var nozāģēt zemu, atstājot tikai stumbenīšus. Ja krūmu plānots piefrizēt, to dara tūliņ pēc ogu apēšanas, citādi nākamajā gadā nebūs ražas.

Pavairot vislabāk ar zālainajiem spraudeņiem jūnija beigās, kad jaunie dzinumi vairs nav zaļi un jēli, bet vēl nav nokoksnējušies.

Lai būtu labāka appute un raža, stāda divus trīs krūmus, vēlams dažādu šķirņu.

Vasarā nenokavē

Sausserža krūma ražīgums atkarīgs no tā, cik prasmīgi to aprūpē. Tam jāizvēlas neapēnota vieta, kā arī pareiza mēslošana. Papildmēslojums (slāpeklis, kālijs, fosfors, mikroelementi) jānodrošina tikai trešajā gadā pēc stādīšanas .

Sausserdim ogas veidojas lapu žāklēs uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja dzinums būs tikai pāris centimetru garš, vairāk par četrām ogām uz tā neaizmetīsies. Jārūpējas, lai dzinumiem būtu vismaz 10 līdz 15 centimetru pieaugums gadā.

Sausserža lapas, kas vācamas vasarā, der dziednieciska novilkuma gatavošanai.

  • Divas tējkarotes lapu aplej ar glāzi vāroša ūdens, pāris stundas ļauj ievilkties, izkāš un lieto pa ēdamkarotei četrreiz dienā, ja ir caureja, kā arī moka nieru un urīnceļu kaites.

  • Līdzīgi gatavo uzlējumu ārīgai lietoša-nai – apdegumu, brūču, čūlu, kā arī iekaisušas gļotādas skalošanai, apmazgāšanai vai kompresēm. Šim nolūkam tāpat der lapu un ziedu maisījums (1:1).

Gan gardi, gan veselīgi

Sausserža augļi ir ne tikai gardi, bet tajos ir tikpat C vitamīna, cik vērtīgāko šķirņu upenēs, tāpēc ogas ir gan atzīstams līdzeklis veselības atgūšanai saaukstēšanās gadījumā, gan profilakses gardums, lai organisms ligas nelaistu klāt.

  • Ogas lietojot, aktivizējas vielmaiņa – organisms straujāk atbrīvojas no visa liekā. Uzlabojas asinsvadu sieniņu caurlaidība – asinis tiek bagātīgāk apgādātas ar skābekli, bet tas rada možumu un labvēlīgi ietekmē atmiņu. Augļi satur pektīnvielas, cukurus, organiskās skābes, vitamīnus, minerālvielas, miecvielas antociānus, flavonoīdus; daudzas no šīm vielām ir iedarbīgi antioksidanti, kas palīdz no organisma izvadīt brīvos radikāļus, tāpēc noder vēža profilaksē.

  • Ja ogu tik daudz, ka svaigā veidā nav notiesājamas, tās var žāvēt un saldēt, izmantot ievārījumam, želejai, kompotam, spiest sulā. Antociānu klātbūtne dara sulu tik piesātinātu, ka to var izmantot gan bālāku sulu paspilgtināšanai, gan dziju krāsošanai.

Sibīrijas un Altaja tautu medicīnā veselības stiprināšanai jau izsenis lietojot arī sausserža ziedus, lapas, kā arī jauno dzinumu mizu, taču Latvijas speciālisti uz to nemudina.

Gan tālab, ka visu auga sastāvdaļu iedarbība mūsu reģionā vēl nav medicīniski pārbaudīta, gan tāpēc, ka vajadzīgo izejvielu iegūšana visbiežāk nodarītu pāri krūmam un mazinātu gaidāmo ražu.

Protams, ja ir vēlēšanās pavasarī pirms ogu nogaršošanas pārliecināties arī par ziedu iedarbību, to var darīt; tas pats attiecināms uz pārējām šī auga sastāvdaļām.

  • Tējkaroti kaltētu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties, lieto ādas un gļotādas iekaisumu apmazgāšanai vai kompresēm.

Rudenī nenokavē

Ja mazdārziņā joprojām sausserža nav, vērts apdomāt tā ieviešanu. Jāstāda vismaz divas ēdamā sausserža šķirnes, lai notiktu svešappute. Protams, stādīšanu var veikt arī agrā pavasarī.

Kultūra ir ilggadīga – pieauguši skaitās tikai septiņgadīgi krūmi, bet intensīvas ražošanas periods ilgst līdz 15 gadiem. Tad ceri sāk vecot, tāpēc tie jāatjauno – gan retinot, gan izgriežot augstos skeletzarus, lai to vietā veidotos spēcīgi sānžuburi. Pēc atjaunošanas krūms bagātīgi ražo līdz 30 gadu vecumam.

Retināšanas laikā izgrieztajiem zariem vērts nošņāpt galotnītes un mēģināt tās nomizot vai sagriezt gabaliņos un sažāvēt (to var veikt arī pavasarī); tradicionālais mizas iegūšanas veids neder, jo resnākos zarus klāj apvalks, kas atgādina sausas lēkšķes.

  • Tējkaroti kaltētas mizas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes pavāra, ļauj stundu ievilkties, nokāš, papildina ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam un lieto pa ēdamkarotei pirms ēdienreizēm, ja moka tūska.

Ziemā nenokavē

Ja uzmācas spēku izsīkums un jaušams vitamīnu trūkums, ja par sevi atgādina asinsvadu kaites un zudis kustēšanās prieks, īstā reize ziest uz pankūkām sausserža ogu želeju vai ievārījumu, pusdienās pamieloties ar atspirdzinošu kompotu vai novārījumu: vienu ēdamkaroti kaltētu sausserža augļu aplej ar glāzi vāroša ūdens, 4 stundas nostādina, izkāš, papildina ar ūdeni, līdz trauks atkal pilns, un dienas gaitā pamazām izmalko.

  • Tā kā sausserža ogas ir pirmais sezonas gardums, pareizāk tās notiesāt svaigas, nevis pūlēties ar gatavošanu uzglabāšanai.