Izzūd bites – kurš būs nākamais?

Izzūd bites – kurš būs nākamais?

Alberts Einšteins ir teicis: „Ja bites pazustu no Zemes virsas, cilvēce pastāvētu vēl tikai četrus gadus. Ja nebūs bišu, netiks apputeksnētas un izzudīs daudzas augu sugas un līdz ar tām arī dzīvnieki, un beigu galā – arī cilvēki.” Pēdējo gadu laikā visā pasaulē ļoti strauji samazinās medus bišu skaits, un, ja tā tas turpināsies, tad ap 2030. gadu šie kukaiņi būs pilnība izzuduši no planētas Zeme virsmas. Zemes iedzīvotāji paliks bez medus, bet augi bez apputeksnēšanas. Mēģināsim saprast, kādi tam varētu būt iemesli.

Ko mēs zinām par bitēm?

Šobrīd pasaulē ir aptuveni ir aptuveni 20 tūkstošu bišu veidu. Plašajā bišu saimes lokā vispopulārākā ir medus bite (Apis mellifera), kuru cilvēks, jau kopš seniem laikiem izmanto medus iegūšanai. Darba bites, citu bišu vidū, ir viegli atpazīt pateicoties medus vācamajam “aparātam”, kurš atrodas uz bites aizmugurējās kājiņas, pie kuras pielīp ziedputekšņi un izveido īpašu gredzenu. Eiropas biti atveda pirmie kolonisti no Amerikas, tās galvenais uzdevums bija medus vākšana un lauku apputeksnēšana. Daudzi amerikāņi uzskata, ka bites Amerikā ir dzīvojušas vienmēr.

Bitēm ir daudz ienaidnieku un daudzi “dīkdieņi” ir ar mieru dzīvot uz viņu rēķina, tāpēc ieeja bišu stropā tiek apsargāta, to dara sargi, kuri jebkurā momentā ir gatavi mesties ienaidniekam virsū. Neviena bite nav spējīga iekļūt svešā bišu stropā. Katram bišu stropam ir sava, īpaša smarža, kuru cilvēka ožas orgāni nav spējīgi uztvert. Katra bite, šo īpašo smaržu, glabā speciālā ķermeņa iedobumā. Pielidojot pie stropa, bite to atver un uzrāda sargiem, tieši tāpat kā mēs caurlaidi vai vizītkarti.

Darba bites savas dzīves laikā izpilda daudz dažādu darbu. Pirmais darbs, ar ko tā saskaras ir šūnu attīrīšana, kurās pēc tam bišu mātīte dēs oliņas, tāpat darba bitei ir jārūpējas par stropa apsildīšanu un ventilāciju. Pēc tam darba bites pāriet pie jauno bišu barošanas un medus pieņemšanas no bitēm – savācējām. Tikai pēc tam, darba bites sāk veikt patstāvīgus lidojumus pēc medus. Darba bite dzīvo aptuveni 26 – 40 diennaktis. Bišu saimē ir aptuveni 80 tūkstošu darba bišu.
Lai saražotu 500 gr medus, vienai bitei ir nepieciešams 10 miljons reižu aizlidot no stropa līdz ziedam un atpakaļ., bet lai sanāktu viens kilograms medus, bitei vajag savākt nektāru no 19 miljoniem ziedu. Protams, ka vienu kilogramu medus savāc daudz bites. Bet arī vienai bitei ir daudz darba – dienas laikā tā apmeklē aptuveni 7 tūkstošus ziedu.

Saimju sabrukšanas sindroms

Lielākā daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm – no apputeksnēšanas. Bites apputeksnē vairāk nekā 100 sugu kultūraugu – arī augļkokus, dārzeņus, dažādus riekstu kokus utt. Tā ir pārtika, kas baro gan mūs, gan dzīvniekus, arī mājlopus fermās.

Saimju sabrukšanas sindroms (colony collapse disorderjeb CCD) iestājas, kad stropa iemītnieki pēkšņi aizlido uz neatgriešanos, atstājot tikai bišu mātes, olas un dažas nepieaugušas darba bites. Ir aizdomas, ka pazudušās bites nomirst tālu no savām mājām. Saimju sabrukšanas sindroms konstatēts ASV, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Spānijā, Itālijā, Grieķijā, Polijā un Anglijā. Tā ir vēl viena liecība, ka vides situācija kļūst dzīvajai dabai arvien naidīgāka.

Vai vainojami pesticīdi?

Neonikotinoīdu grupai piederošie pesticīdi ir salīdzinoši jauna sintētisku ķīmisko vielu grupa, ar ko tiek pārklātas kultūraugu sēklas. Pēc sadīgšanas ķīmiskās vielas izplatās pa visu augu un nonāk arī nektārā un ziedputekšņos, kas ir bišu barība. Visbīstamākais ir pesticīds klotianidīns (Clothianidin), ko tirgo ar nosaukumu „Poncho 600”. Zinātnieki uzskata, ka šie pesticīdi pārāk ātri ieviesti ražošanā, jo nav pietiekami izvērtēti riski, kādus tie var nodarīt bitēm un pārējai dzīvajai dabai. Anglijā nesen ir izskanējis atkārtots aicinājums aizliegt neonikotinoīdu grupas pesticīdu lietošanu, lai aizsargātu bites. Iepriekšējos aicinājumus Anglijas valdība līdz šim noraidīja.

Slimības? Klimata pārmaiņas?

Viena no aktuālākajām oficiāli konstatētajām bišu slimībām ir ērcīšu izraisītā varroze, un tā joprojām biškopjiem sagādā nopietnas problēmas. Varroze sasniedza Angliju 1992. gadā un tagad inficē 95 % stropu. Ja bites netiek ārstētas, tās mirst 3-4 gadu laikā un pat nelielas šo ērcīšu populācijas iespaido bišu veselību. Taču vainojamas varētu būt vēl arī citas bišu slimības, piemēram, Izraēlas akūtās paralīzes vīruss, kuru pārnēsā ērces, parazītu izraisītā nozematoze vai Kašmiras bišu vīruss.

Anglijā ar ziediem bagātas pļavas, kur bitēm būtu pieejami tik nepieciešamie ziedputekšņi, pēdējo 60 gadu laikā ir samazinājušās par 97 %. Tikai atjaunojot pļavu bioloģisko daudzveidību, Anglijas medus bites, kamenes un citi apputeksnētāji kukaiņi izdzīvotu.

Varbūt vainīgi ir mobilie telefoni?

Pirms kāda laika speciālistiem radās pamatots iemesls jautāt: varbūt mobilie sakari iznīcina bites? Teorētiķi skaidro, ka mobilo telefonu izraisītais starojums iejaucas bišu navigācijas sistēmā, liedzot tām atrast ceļu uz savu stropu.

Bites ir elektromagnētiskā piesārņojuma indikators. Navigācijā tās izmanto Zemes magnētiskā lauka starojumu. Jau pagājušajā gadsimtā Vācijā veiktie pētījumi ir pierādījuši medus bišu fenomenālo jutību pret elektromagnētisko lauku un to, ka bišu uzvedība mainās elektroapgādes līniju tuvumā.

Cieš bišu imunitāte

Ir izvirzītas teorijas par pesticīdiem, slimībām, globālo sasilšanu, biotopu izzušanu, ģenētiski modificētām kultūrām un mobilo telefonu izraisīto starojumu, taču ne-viena no tām pilnībā neatbild uz jautājumu, kāpēc masveidā izzūd bites. Iespējams, atbilde jāmeklē daudzu faktoru mijiedarbībā. Izteikts arī viedoklis, ka viens no galvenajiem bišu saimju sabrukšanas cēloņiem ir tas, ka šie kukaiņi cieš no nepilnvērtīga uztura. Industrializētās lauksaimniecības ainavā, kur dominē monokultūras, bitēm ir grūti atrast pietiekami daudzveidīgus ziedputekšņu avotus, lai tiktu pie visām nepieciešamajām aminoskābēm. Vienveidīgā ēdienkarte ir novājinājusi bišu imūnsistēmu, tādēļ mazinājušās to aizsardzības spējas. Līdz ar to tās daudz jutīgāk reaģē uz visiem iepriekš minētajiem faktoriem.

Summējoties diviem vai vairākiem šādiem faktoriem, to ietekme kopā var būt bīstama. Cilvēku zināšanas nevar paredzēt, kas notiks ar visu šo neierobežoto toksisko vielu un elektromagnētisko lauku kombināciju, ko radījušas mūsdienu tehnoloģijas.

Ja vien mēs nemainīsim savu attieksmi pret dabu, bites izzudīs pēc nieka 20 gadiem. Kurš būs nākamais?