Kā izvairīties no kukaiņu kodumiem?

Dodoties pie dabas, īpaši uz mežu vai mitrākām vietām, ir jāpadomā arī par aizsardzību pret insektiem. Ar kādām metodēm visefektīvāk izvairīties no kukaiņu kodumiem un kā rīkoties, ja kāds no insektiem tomēr iekodis, radot nepatīkamas sajūtas – par to šajā rakstā.

Kā izvēlēties sev piemērotāko pretinsektu līdzekli?

Aptiekās pieejams ļoti plašs dažādu pretinsektu līdzekļu klāsts, kas katram dod iespēju izvēlēties sev vispiemērotāko līdzekli. Tomēr, lai izvēlētos vispiemērotāko līdzekli, nepieciešams apdomāt, tieši kādi insekti varētu būt vietā, uz kuru dodaties, kā arī ņemt vērā sava organisma individuālās īpatnības un jūtību pret konkrētām smaržvielām.

Tam, vai preparātu iegādājamies, lai aizsargātos no odiem vai ērcēm, nav nozīmes, jo mūsdienu līdzekļi der aizsardzībai no faktiski visiem insektiem. Tomēr no to veida atkarīgs preparāta atjaunošanas laiks – preparāta iedarbība pret odiem, dunduriem un knišļiem var saglabāties līdz 12 stundām, savukārt efektīvai aizsardzībai pret ērcēm preparāts būtu jālieto vismaz reizi četrās stundās.

Repelentu iedarbība balstās uz smaržu, kas izdalās, pateicoties ķermeņa temperatūrai, un maskē dabīgo cilvēka aromātu, kurš tāpat kā izelpotā ogļskābā gāze piesaista odus. Tāpēc šie līdzekļi jālieto uz visām atklātajām ķermeņa daļām, kā arī zem plāna apģērba.

Bērnu pasargāšanai no insektu kodumiem jāizvēlas aizsardzības līdzekļi, kas ir atbilstoši bērnu vecumam, jo viņu āda ir daudz plānāka un līdz ar to jutīgāka. Tāpat vecākiem būtu stingri jāseko līdzi, lai šie līdzekļi nesaskartos ar acīm vai muti.

Telpās un dārza svētkos mēdz izmantot pretodu sveces, kas nopērkamas gan trauciņos, gan tējas svecīšu formā, gan liekamas svečturī vai ar speciālu kājiņu iespraužamas zemē. Ir arī kvēpināmi kociņi un spirāles, kas domātas āra apstākļiem. Šie līdzekļi nav īpaši efektīvi, jo tie iedarbojas tikai tad, ja rada dūmu aizsegu starp cilvēka ķermeni un odu. Atrodoties dažus soļus nostāk, tie vairs neko nedod. Šo līdzekļu radītais aromāts parasti ir mākslīgs un uz odiem neiedarbojas, bet cilvēkiem gan var izraisīt nepatiku.

Lai kukaiņi nenāktu telpās, ar repelentiem var apstrādāt logus, vēdlodziņus, durvis.

Pagatavo pretinsektu līdzekli mājas apstākļos

Pretinsektu līdzekļus iespējams pagatavot arī mājās, izmantojot ēteriskās eļļas, kuras plašā klāstā pieejamas aptiekā. Šāda līdzekļa izgatavošanai ir nepieciešama ēteriskā eļļa, bāzes eļļa (jebkura eļļa, kura tiek izmantota ēdiena gatavošanā) un alkohols, piemēram, spirts, kā arī neliela pudelīte ar dozatoru vai rullīti, kurā mikstūru glabāt. Šāda preparāta pagatavošanai ir jāizmanto 20 – 25 pilieni ēteriskās eļļas, ēdamkarote alkohola un ēdamkarote bāzes eļļas. Tā kā dažādi insekti atvairāmi ar atšķirīgām eļļām, visefektīvāko līdzekli iespējams iegūt, sajaucot dažādas eļļas. Odu, mušu, ērču un blusu atvairīšanai izmantojama kanēļa eļļa, turpretī citrona un eikalipta eļļas palīdzēs atvairīt odus, ērces un utis. Tāpat ādai saudzīgu pretinsektu līdzekli iespējams pagatavot no pelašķu esences, kas iegūstama, pelašķus nedēļu noturot degvīnā. Noderēs arī krustnagliņu esence, kas iegūstama, divas nedēļas noturot krustnagliņas olīveļļā. Dabiskie līdzekļi tāpat kā veikalā iegādājamie jālieto uz ādas un apģērba, taču tie būtu jālieto ik pēc stundas vai pēc peldēšanās. Šāds līdzeklis būtu jāglabā tumšā traukā, nepakļaujot saules gaismai.

Vietas izvēle zaļumos

Savam ugunskuram parasti cenšamies atrast kādu vietu aizvējā, jo vējš rada neērtības no daudziem viedokļiem, bet arī odiem tas traucē. Nereti vējš dabā pierimst ap saulrietu un saullēktu, un tad asinssūcēji kļūst īpaši aktīvi.

Lai izvairītos no vēja, odi cenšas turēties tuvāk zemei, tādēļ sanākšanai verandā vai lapenē piemērots pretodu risinājums ir ventilatori, kas novietojami uz grīdas – to radītā gaisa plūsma vienkārši aizpūtīs odus projām.

Odi vairojas stāvošā ūdenī – dīķī, novārtā pamestā baseinā, arī peļķē vai mucā. Tāpēc labāk nerīkot pikniku dīķmalā, bet dārza laistīšanai krātā lietus ūdens mucām, spaiņiem un citiem tilpumiem vajadzētu uzlikt vāku. Tad apkārtnē būs mazāk odu „inkubatoru”.

Kā apkopt kukaiņa kodumu?

Ja no insektu kodumiem tomēr nav izdevies izvairīties, vajadzētu lietot kādu līdzekli, kas novērsīs niezi un mazinās ādas iekaisumu. Šādam mērķim aptiekās pieejami tādi līdzekļi kā “Psilo-Balsam”, “Fenistil gels”, “Pretniezes gels”, “Silva gels”, “Octenisept” u.c. Minētos preparātus var lietot arī bērni. Ja šādi līdzekļi tomēr nav pieejami, dzēluma vietai var pielikt tautas līdzekļus – svaiga kartupeļa šķēlīti, saberztus pētersīļu zaļumus, piparmētru lapas, kliņģerīšu ziedus vai gabaliņu banāna mizas (ar iekšējo pusi pret ādu). Niezi dzēluma vietā atvieglo spirta vai degvīna komprese, var izmantot arī dzeramo sodu, kas sajaukta ar degvīnu. Lai dzēluma vietu dezinficētu, mājas aptieciņā der turēt jodu, briljantzaļo vai kādu citu līdzekli. Ja tādu nav, cietusī vieta vismaz jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Ja palīdz, var pielikt arī ledu. Vasarā katrā mājas aptieciņā būtu ieteicams glabāt arī kādu antihistamīnu jeb līdzekli pret alerģiju. Šie līdzekļi lietojami, ja ir daudz odu kodumu un sadzeltas īpaši jutīgas vietas vai arī sakosti mazi bērni, lai sakosto pasargātu no iespējamā alerģiskā šoka.

Alerģiskās reakcijas no kukaiņu kodumiem var izpausties ļoti dažādi – ādas apsārtumi ap koduma vietu, “nātrene”, kas var izplatīties pa visu ķermeni, vemšana, caureja, mēles, rīkles, acu plakstiņu tūska, asinsrites traucējumi un elpas trūkums līdz pat astmas lēkmei vai ekstrēmālā gadījumā – alerģiskam šokam. Visbiežāk reakcija izpaužas dažas minūtes pēc koduma līdz vienai stundai. Āda uz kodumiem var reaģēt arī pēc vairākām dienām. Ja zināms, ka pret kukaiņu indi ir alerģija, ieteicams laikus sevi pasargāt un iegadāties pretalerģijas tabletes vai speciālās ziedes. Ja parādās iepriekš minētie bīstamie simptomi, nekavējoties būtu jāmeklē mediķu palīdzība. Palīdzība jāmeklē arī tad, ja kukainis iedzēlis mutē.

Biežākie traucēkļi – odi

Lai gan uzmācīgi un kaitinoši, odi parasti īpaši lielu kaitējumu veselībai nenodara. Labi, ka nedzīvojam apvidū, kur tie pārnēsā malāriju vai Zikas vīrusu. Savu maltīti odi atrod, orientējoties pēc ķermeņa siltuma, izelpotās ogļskābās gāzes un sviedru smakas. Lidojot odam piemīt labas manevrēšanas spējas, sekundes laikā tas vēcina savus spārniņus 250 reižu – šo vibrāciju mēs uztveram kā sīkšanu, kas dara mūs uzmanīgus. Toties, nosēdies uz ādas, ods pārvietojas nemanāmi un izsūc 5-7 reizes vairāk asiņu, nekā pats sver. Teorētiski aprēķināts, ka ar 1 200 000 odiem pietiktu, lai vidēja auguma cilvēkam izsūktu visas asinis. Asinssūcējas ir odu mātītes, kurām nepieciešama barība, lai labāk varētu dēt oliņas. Oda snuķis ir sarežģīts dabas veidojums, kas spēj caurdurt ādu dažu milimetru dziļumā, sasniegt asinsvadu, ievadīt antikoagulantu – vielu, kas kavē asiņu sarecēšanu, un iesūkt asinis.

Amerikāņu pētnieki konstatējuši, ka odi labāk un ātrāk atrod cilvēkus, kuri tobrīd sporto vai fiziski strādā, jo tad aktivizējas elpošana un vielmaiņa, izdalās vairāk ogļskābās gāzes un pieaug ķermeņa siltums. Nav apstiprinājies mīts par to, ka odi mazāk uzbrūk cilvēkiem, kuri ēduši ķiplokus, banānus vai lietojuši B grupas vitamīnu preparātus, toties patiesībai atbilst fakts, ka odi vairāk dzeļ tos, kuri lietojuši alu vai citu alkoholu. No asinsgrupām odiem visvairāk garšojot 0 grupa. Taču zinātnieki domā, ka galvenokārt prioritātes nosaka gan cilvēku, gan odu gēni. Katram cilvēkam ir savas hormonālās sistēmas darbības īpatnības, kas nosaka, kādas vielas izdalās uz ādas un cik lielā mērā tās pievilina odus, piemēram, pienskābe, kas ir sviedros, acetons – elpā vai estradiols, kas rodas, noārdoties estrogēnam. Nākotnē, iespējams, katram cilvēkam varēs izveidot personalizētu pretodu līdzekli, balstoties uz viņa gēnu izpēti. Zinātnieki arī noskaidrojuši, ka odus piesaista noteiktas krāsas, piemēram, tumši zila, tumši sarkana vai melna, tāpēc labāk vilkt gaišas drānas.

Kā rīkoties ja iekodusi ērce?

Atklājot ērces kodumu, svarīgi ērci iespējami ātrāk izvilkt. Nekādā gadījumā uz ērces nedrīkst liet eļļu vai spirtu. Vislabāk to izvilkt ar īpašu pinceti, ko var iegādāties aptiekā. Ar šo pinceti satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai un ar skrūvējošām kustībām velk ārā. Svarīgi ir nesaspiest ērces galvu, jo tādējādi organismā var nokļūt papildu kaitīgās vielas. Pēc ērces izņemšanas vairāk nekas nav jādara neatkarīgi no tā, vai iepriekš ir saņemta pote pret ērču encefalītu vai nav. Ja ir vēlme, ērci var saglabāt noslēgtā traukā un to laboratorijā pārbaudīt. Taču, ja atklāj ērču encefalītu vai Laima slimību, tas nenozīmē, ka ērce slimības ir nodevusi cilvēkam. Pēc trīs četrām nedēļām jāpavēro, kas notiek ar koduma vietu — vai tai apkārt neveidojas apsārtums un vai neparādās augsta temperatūra. Ja parādās apsārtums, izsitumi vai ja brūcē ir palikusi ērces daļa, dodieties pie ārsta! Visbiežāk ērču encefalīts tiek izslimots ar vairāku dienu temperatūru — tā var būt arī diezgan augsta, smagākas komplikācijas ir ļoti retos gadījumos. Ja ērču encefalīta gadījumā grūtas ir tikai dažas dienas vai nedēļa, tad Laima slimība organismā uzturas krietni ilgāku laiku. Bet diagnozi konstatē ārsts, kurš arī nozīmēs attiecīgo ārstēšanu.

Lai izsargātos no indīgo kukaiņu (lapsenes, bites, irši) dzēlieniem:

  • Vienmēr, jo īpaši brīvā dabā, pirms ēšanas un padzeršanās pārliecinies, vai uz augļa, ogām, citiem saldiem ēdieniem un dzērienā (arī skārdenē, pudelē) nav lapsene vai bite.

  • Pievērs uzmanību vietām, kur vēlies apsēsties vai atgulties. Izvairies no vietām, kur šo kukaiņu ir visvairāk.

  • Ja tuvumā pielido indīgs kukainis, nevicinies ar rokām un necel paniku, jo tas var saniknot dzēlēju un aizsargājoties tas patiešām var iedzelt. Tāpat, ja tuvumā ir liels skaits indīgo lidoņu, lēnām ej prom no šīs vietas, jo, iespējams, tuvumā ir pūznis.

  • Mājas teritorijā laikus likvidē lapseņu vai iršu pūžņus, taču pirms tam konsultējies, kā pareizi to darīt, lai neapdraudētu sevi un citus.

  • Cilvēkiem, kas ir jutīgi pret kukaiņu dzēlieniem, nepieciešams īpaši rūpēties par to, lai samazinātu iedzelšanas risku, kā arī vasarā un rudens sākumā, dodoties ārā, vēlams ņemt līdzi ārsta ieteiktos pretalerģijas līdzekļus.

Kā rīkoties, ja iedzēlis indīgais kukainis:

  • Ja cilvēkam parasti pēc kukaiņu dzēlieniem nav izteiktas alerģiskas reakcijas, dzēluma vietā var parādīties neliels pietūkums, nieze un apsārtums. Šādos gadījumos pietiek, ja dzēluma vietai pieliek vēsumu, kas sašaurinās asinsvadus, mazinās sāpes, niezi un pampumu.

  • Ja ir nosliece uz alerģiju vai kukainis sadzēlis bērnu, iespējamās alerģijas mazināšanai ieteicams lietot aptiekās iegādājamos pretalerģiskos preparātus.

  • Ja iedzēlusi bite, dzēliena vietā būs palicis dzelonis – jācenšas to uzmanīgi izņemt. Bites dzeloņa galā ir indes maisiņš, no kura pakāpeniski izdalās inde. Velkot ārā dzeloni, izvairies saspiest indes maisiņu. Pēc tam dzēliena vietai ieteicams uzlikt vēsumu un koduma vietu dezinficēt.

  • Ja ir iedzelts mutes dobumā, jādod sūkāt ledus gabaliņš vai dzert maziem malkiem aukstu ūdeni, vai pat ēst saldējumu. Sadzelto vietu var dzesēt ar vēsu kompresi arī no ārpuses, kas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku.

  • Lai arī reti, taču atsevišķos gadījumos indīgo kukaiņu dzēlieni var izraisīt dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju – anafilaktisko šoku un Kvinkes tūsku. Par smagu alerģisku reakciju var liecināt:

* aizdusa, smakšana vai apgrūtināta elpošana;

* samaņas traucējumi, reiboņi vai stipras galvassāpes;

* pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsdarbības paātrināšanās;

* slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā;

* ja pietūkums strauji veidojas ne tikai dzēliena vietā, bet tūska sākas arī uz sejas, kakla, rokām, mutē, rīklē, elpošanas ceļos.

Ja pēc indīgo kukaiņu dzēliena veidojas izteikta alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113.