Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?

Kā stiprināt savu imunitāti

Rudens ir laiks, kad mums visapkārt – darbā, sabiedriskajā transportā un veikalos – ir cilvēki, kuri ir saķēruši dažādus vīrusus. Viņi klepo, šņauda, staigā sāpošām galvām un cits pat ar temperatūru, pārnēsājot baktērijas un vīrusus, kas var pielipt arī mums. Un nemanāmi arī mūs piemeklē aizlikts deguns un niezošs kakls. Tomēr pirms vīruss ir ķēris mūs, mums ir iespēja izmanot dažādas imunitāti spēcinošas metodes, tāpēc apskatīsim – kā stiprināt savu imunitāti.

Vīrusi un baciļi izplatās pa gaisu pilienu veidā, kā arī tiešā saskarē ar slimnieku un priekšmetiem, ko viņš lietojis – sēdekļu rokturi sabiedriskajā transportā, groziņi un ratiņi veikalos, tējkanna vai trauki darba vietā. Visbiežāk cilvēks kā pirmos apaukstēšanās simptomus izjūt kā deguna sausums vai tā kairinājums. Jau pēc dažām stundām deguns ir aizlikts, parādās tekošas iesnas un šķavas. Bieži cilvēks kā pirmo simptomu sajūt kakla karināšanu, nespēku, nogurumu, klepu un galvassāpes. Aizlikts deguns rada diskomfortu gan pie ēšanas, jo slimnieks nejūt ēdiena smaržu un garšu, kā arī miegā, jo caur degunu ir grūti vai pat neiespējami paelpot. Līdz ar to nākas elpot caur muti, kam seko kakla kairināšana.

Maziem bērniem saaukstēšanos bieži pavada paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas var kāpt pat virs 38 grādiem pēc Celsija. Lielākiem bērniem un pieaugušajiem temperatūra ir normas robežās vai tikai nedaudz paaugstināta, kas rada nespēku un nogurumu. Visbiežāk pieaugušie grēko un nepaliek mājās ārstēties, bet dodas uz darbu saaukstējušies, riskējot vīrusu pielaist kolēģiem. Inficēties ar vīrusu var tā sākuma stadijā līdz pat 7 dienām pēc saaukstēšanās. Šajā laikā vīrusi izdalās lielā daudzumā. Jāņem vērā, ka bērni vīrusus pārnēsā ilgāk, kā arī ilgāk un grūtāk slimo tie, kam ir novājināta imunitāte.

Imunitāte ir veselības pamats

Imunitāte katram cilvēkam ir ļoti svarīga sistēma, jo tā strādā, lai saglabātu dzīvību organismā. Ir divu veidu imunitētes – iedzimtā un iegūtā. Iedzimto imunitāti iegūst, mantojot to no vecākiem, ko nosaka pārmantotie gēni. Lai gan nepārtraukti zinātnē tiek strādāts pie dažādiem bioloģiskajiem preperātiem, kas sniedz iespēju kontrolēt imūnsistēmas nobīdes, tomēr svarīgāk ir rūpēties par iegūto imunitāti. Lai labi strādātu organisma aizsargspējas, ļoti liela nozīme ir veselam zarnu traktam. Tajā dzīvojošās baktērijas veido mikrobiomu, kā rezultātā tiek ietekmēts gan ādas, svara stāvoklis, gan arī holesterīna līmenis. Cilvēka imunitāte kļūst vājāka, ja zarnu sieniņas vai gļotāda ir bojāta. Bojātu zarnu mikrofloru var uzlabot ar probiotiķiem. Tomēr ar šo ir jābūt piesardzīgam, jo labās baktērijas uz katru cilvēka organismu iedarbojas dažādi. Ir cilvēki, kuriem bifido un acidofilās baktērijas nāk par labu, citiem no šīm baktērijām pūšas vēders. Lai arī jogurtu sastāvā ir šīs baktērijas, tomēr tajos esošais lielais cukura daudzums padara to vien par saldumu.

Nereti par labajām baktērijām cilvēki sāk domāt pēc antibiotiku lietošanas, jo antibiotikas organismā nogalina ne tikai sliktās baktērijas, bet arī labās, cilvēkam nepieciešamās. Brīvie radikāļi, kas cilvēka organismā rodas paaugstinātas fiziskās slodzes un stresa situācijās, ir kaitīgi, kurus nepieciešams no organisma izvadīt. Brīvos radikāļus neitralizē antioksidanti. Visbūtiskākais antioksidants ir C vitamīns, kas lielos daudzumos ir ogās un citrusaugļos. Svarīgi antioksidanti ir magnijs un kālijs. Ar nopērkamajām imunitāti stiprinošajām tējām ir jābūt uzmanīgiem, precīzi ievērojot instrukcijā minēto lietošanu, lai gaidāmais efekts neiedarbojas pretēji – pazeminot imunitāti. Vislabāk imunitāti var stiprināt, uzturot formā savu veselību ar fiziskām aktivitātēm – pastaigas svaigā gaisā, skriešana, peldēšana, vingrošana un citas aktivitātes.

Stipriniet imunitāti ar vitamīniem

Lai organisms spētu cīnīties pret vīrusiem, ļoti svarīga nozīme ir vitamīnu dažādībai. Cilvēki visbiežāk saistībā ar veselību dzird par C vitamīnu, kas palīdz spēkoties ne tikai pret saaukstēšanos, bet arī pret ikdienas stresa sekām un ādas novecošanos. C vitamīnu dabīgā veidā var iegūt ļoti vienkārši – ēdot citrusaugļus, kivi, dzērvenes un dažādus dārzeņus. Rudenī un ziemā par sliktu nenāks iegādāties ar kompleksos vitamīnus, kuru sastāvā ir koncentrēta vitamīnu deva. Ja ir sajūta, ka saaukstēšanās vīruss grasās uzveikt, noteikti ir jāuzņem C vitamīna trieciendeva. Arī par D vitamīnu nevajadzētu aizmirst, jo tas ir ļoti būtisks vitamīns. Siltajā un saulainajā gada periodā to uzņemam dabīgā veidā no saules, tomēr gada tumšākajos un aukstākajos mēnešos to var nopirkt pilienu veidā – gan sintētiskie, gan dabīgie D vitamīna pilieni. D vitamīns uzlabo un stiprina imunitāti, uzlabo pašsajūtu, kā arī svarīgs kaulu un muskuļu stiprināšanā.

B grupas vitamīni ir svarīgi nervu sistēmas stiprināšanai. Smadzeņu darbības uzlabošana, piedalīšanās nervu šūnu vielmaiņas procesos, visu orgānu sabalansētas un veselīgas darbības nodrošināšana un nervu impulsu pārvade – šos visus procesus uzlabo B grupas vitamīni. Ja šīs grupas vitamīnu organismā ir maz, cilvēks jūtas noguris, ir bieži sliktā garastāvoklī, nespēj koncentrēties, ir viegli aizkaitināms. B grupas vitamīnus dabīgā veidā var uzņemt ar zivīm, olām un vistas gaļu. Ja cilvēks jūt iepriekš uzskaitītās pazīmes, kas norāda uz B grupas vitamīnu trūkumu, noteikti ir vērts iegādāties tos medikamentu un uztura bagātinātāju formā, kur šie vitamīni ir lielākā devā.

A vitamīns uzlabo ne tikai redzi, bet arī uzlabo ādas stāvokli, palēnina tās novecošanos, kā arī stiprina imunitāti. A vitamīns ar pārtiku tiek uzņemts ar zivīm, burkāniem, avokado, olām, pienu. Cilvēka āda kļūst sausa, pasliktinās redze, pazeminās imunitāte, ja organismā sāk trūkt A vitamīna. Ārstēt augšējo elpceļu slimības var arī ar inhalācijām, kuru laikā cilvēks ieelpo ēteriskās eļļas, kas satur vērtīgās augu vielas. Ir ļoti daudz dažādu iespēju uzlabot un noturēt savu imunitāti, lai ne tikai vasarā, bet arī pārējos gadalaikos justos labi. Par savu veselību ir jārūpējas nepārtraukti nevis tikai brīdī, kad vīruss jau ir pieķēries.