Kas jāņem vērā, izvēloties pirmos apavus bērnam?

Būt par vecākiem ir ne tikai aizraujoši, bet arī gana izaicinoši, jo nemitīgi ir jāizglītojas un jāmeklē atbildes uz tā brīža aktuālajiem jautājumiem. Laikā, kad bērns mācās celties kājās un spert pirmos soļus, rodas jautājums, vai un kādus apavus mazajam izvēlēties. Par to lasiet šajā rakstā.

Vecāku vidū ir nemitīgas diskusijas, kāda apavu izvēle būtu pareizā brīdī, kad bērns sāk celties kājās. Vieni uzskata, ka tie ir stingri un noslēgti apavi, citi pārliecināti, ka apavi jāvelk, tikai dodoties ārā. Novērojumi liecina, ka vecāki arvien retāk un retāk ļauj bērniem dzīvoties basām kājām, un tā savā ziņā ir kļūda, jo pēdās ir daudz punktu, kuru stimulēšana ir nepieciešama. Ja bērnam nav kādu specifisku veselības problēmu, kuru dēļ apavi būtu obligāti velkami, labi ir ļaut mazajam dzīvoties basām pēdām gan istabā, gan iespēju robežās arī ārā. Staigājot bez apaviem, bērnam ir iespēja iepazīt, kā ir staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, ārējām un iekšējām pēdas malām. Istabā var izvēlēties arī ērtas sandales. Ja bērnam reizē ar pirmajiem soļiem nesāk vilkt kurpes vai sandales, visticamāk, viņš daudz vairāk laika pavadīs rāpojot, kas ir ļoti būtisks process mazuļa attīstībā. Apavi parasti traucē rāpot, tāpēc mazulis centīsies daudz vairāk celties kājās.

Kas jāņem vērā?

Dodoties ārā, apavus parasti nepieciešams vilkt, kad bērns vairs nevēlas sēdēt ratos, bet grib iet saviem spēkiem. Tad ieteicams izvēlēties apavus ar mīkstu elastīgu zoli un pietiekami platu purngalu. Ja apavi būs pārāk stingri un ar augstu kapes daļu, bērnam būs grūti kustēties, piemēram, pieceļoties no sēdus stāvokļa. Pazole nedrīkst būt augstāka par puscentimetru. Gan purngali, gan papēži drīkst būt vaļēji. Svarīgi, lai apavi stabili turas pie kājas, netaisās vaļā.

Nereti speciālisti apavus iesaka uzreiz vilkt tiem bērniem, kas ļoti agrā vecumā (piemēram, sešos mēnešos) jau stutējas kājās, bet šādos gadījumos par pareizo rīcību vajadzētu konsultēties ar ārstu, tāpat būtu vēlams pārdomāt, vai mājās esošā vide ir bērnam gana interesanta, kas veicinātu atrašanos rāpus stāvoklī.

Apavu iegāde

Kad pieaugušie iegādājas sev apavus, viņi parasti dodas uz veikalu un tos pielaiko. Ja apavi paredzēti bērnam, arī tad atvasi vajadzētu ņemt līdzi uz veikalu, lai pārliecinātos, ka noskatītie apavi patiešām derēs, un piemērotākais laiks ir pēcpusdiena, kad pēc dienas slodzes kāja ir nedaudz pietūkusi. Tas ir īstais izmērs, pēc kura jāvadās, izvēloties apavus ikdienas nēsāšanai.

Var darīt tā, ka no kurpes izņem pēdiņu, lai pārliecinātos, ka pēda patiešām ieguļas tai paredzētajā vietā. Apavus var pirkt arī nedaudz par lielu, bet ne vairāk par centimetru. Svarīgi, lai apavi nebūtu par šauru un nespiestu, jo tad var sākt ieaugt nagi vai pat deformēties pirksti.

Ja bērna pirmie apavi ir mantoti no brāļa, māsas vai kāda cita bērna, jāraugās, vai tie nav nošķiebti un pēdas daļā nodiluši. Ja zināms, ka iepriekšējam valkātājam bijušas kādas pēdas problēmas, labāk šos apavus neizmantot, lai šīs problēmas, kas “ievalkātas apavā”, nepārmantotos.

Bērniem vecumā no viena līdz trim gadiem kājas izmērs ir jāpārbauda ik pēc 6 līdz 8 nedēļām, jo kājiņas aug ātri un bērns vēl īsti neprot pats paskaidrot, kā jūtas.

Metodes, kā pārbaudīt, vai izvēlētā kurpe der:

  • Īkšķa metode

Paspiežot apavu purngalu ar īkšķi, ir iespējams noteikt, vai īkšķim ir vieta starp garāko kāju pirkstu un purngalu. Bērnam vajadzētu stāvēt kājās. Ja īkšķim ir vieta, tad arī pēdai apavos ir pietiekami daudz brīvas vietas. Tomēr jāņem vērā, ka, uzspiežot ar īkšķi uz apavu purngaliem, bērni refleksīvi sasprindzina kāju pirkstus. Tad kurpe var likties lielāka nekā ir patiesībā. Mēriet ar rezervi.

  • Ar kartona šablonu vai ar zoli

Lai būtu pilnībā pārliecināti, ka apavu garums atbilst vajadzīgajam izmēram, pirms apavu pirkšanas uz kartona uzzīmējiet jūsu bērna pēdu nospiedumus. Purngalam pievienojiet vismaz vēl 1,2 cm, tad izgrieziet pēdas nospiedumu. Ja kartona šablonu var pilnībā ielikt kurpē, tad šis apavu pāris bērnam derēs. Katrai kājai sagatavojiet savu šablonu, jo abu kāju izmēri var nedaudz atšķirties.
Līdzīga metode, kas ļauj pārbaudīt, vai apavi der vai nē, ir zoles metode. Izņemiet no kurpes zoli, ļaujiet mazulim uz tās uzkāpt. Tādā veidā jūs redzēsiet, cik daudz brīvas vietas patiesībā ir kāju pirkstiem.

  • Multiple width system

Apaviem jāder bērnam ne tikai garumā, bet arī platumā. Labi aprīkotā apavu veikalā var izmērīt bērna pēdas garumu un platumu ar īpašu WMS (Multiple width system) sistēmas mērīšanas ierīci. WMS ir trīs platuma līmeņi – plats, vidējs un šaurs. Stāvot uz šīs ierīces, var tieši noteikt pēdas platumu un garumu. Ir arī īpaši šīs sistēmas ierīču modeļi, kas spēj izmērīt apavu iekšpusi, jo ne vienmēr kājas izmērs sakrīt ar apavu iekšpuses izmēru.

Vai izvēlēties apavus ar supinatoriem?

Vēlot labu saviem bērniem, vecāki bez saskaņošanas ar speciālistu mēdz izraudzīties apavus ar supinatoriem, domājot, ka tie, balstot pēdas velvi, mazinās plakanās pēdas risku. Taču šādi apavi jāvelk tikai tad, ja speciālists ieteicis, pretējā gadījumā augšstilba un pēdas muskuļiem nav iespēju pilnībā veikt savas funkcijas. Vēl labāk, ja ir iespēja piedāvāt bērnam dažādas nelīdzenas virsmas, lai trenētu pēdas muskuļi. Tā ir laba plakanās pēdas profilakse. Bet, ja ir kādas ortopēdiskās problēmas vai pēdu deformācijas, būtu jāvēršas pie ortopēda un jāseko viņa rekomendācijām.

Vēl ļoti labi ir padarīt virsmu, pa kuru bērns staigā, nelīdzenu (uzliekot uz grīdas dvieļus, sedziņas, spilvenus) – šādā veidā pēdas muskuļiem ir iespēja nostiprināties vēl vairāk, kas mazinās risku saskarties ar pēdu problēmām turpmāk. Mājas apstākļos var uzmeistarot sajūtu taku, piemēram, kastītēs saberot akmentiņus vai spilvendrānās – pupas vai zirņus. Basām kājām staigājot pa šādiem šķēršļiem, tiek kairināti daudzie punkti pēdās, kam ir ietekme uz visu cilvēka organismu. Tomēr svarīgāk par visu pēdu pareizai attīstībai ir daudz kustību gan telpās, gan ārā kopā ar vecākiem.

Apavu materiāli

Ja neesat pārliecināti, ka apavs būs ļoti ērts, labāk izvēlēties kurpes no mīkstāka, vieglāka un elastīgāka materiāla. Tajos var vieglāk pastiepties pirkstgalos, kā arī pastāvēt uz papēžiem. Zolei nedrīkst būt slidena. Lai izvairītos no negadījumiem, nevajadzētu būt arī paaugstinātam papēdim.

Neizvēlieties apavus ar ieliekamajām polsterētajām zolītēm. Veselām bērnu pēdiņām ir vajadzīgs treniņš! Tās vēlas pašas atrast sev ērtāko pozu apavos.

Apaviem ir jābūt izgatavotiem no elpojoša un ūdensizturīga ārpuses apdares materiāla, kas atgrūž mitrumu. Iekšpusei jābūt spējīgai absorbēt mitrumu un pēc tam to atkal nogādāt ārpusē.

Gumijas zābaki un lakādas apavi vai plastmasas veicina pēdu svīšanu. Tos drīkst nēsāt neilgu laiku.