Partnerattiecības – kā tās kopt un nepazaudēt

Partnerattiecības - kā tās kopt un nepazaudēt

Lielākā daļa cilvēku, vismaz sieviešu, ir jau no bērnības sapņo par tādu dzīvesbiedru, ar kuru pēc satikšanās nodzīvos visu mūžu līdz pat sirmam vecumam – gluži kā vecāki vai vecvecāki, kas jau no bērna kājas ir rādījuši piemēru, kādām būtu jābūt attiecībām. Protams, no malas nereti izskatās, ka citu attiecības ir ideālas – savstarpējās cieņas, mīlestības un atbildības pilnas partnerattiecības. Katrs no mums vēlētos tādas attiecības, jo noteikti tādās abas puses jūtas labi un ir apmierinātas. Bet ir viens liels bet – pirmkārt, neviena pāra kopdzīve nav ideāla kā tas bieži liekas no malas, otrkārt, pie tā, lai attiecības būtu izdevušās, apmierinātu abus partnerus, ir ļoti smagi pie tā jāstrādā.

Attiecības sākas ar skatienu, jau pirmo tikšanās minūšu laikā mums iekšā nostrādā instinkti, kas ļauj mums aptuveni saprast, kas par “putnu” ir šis cilvēks. Tomēr nereti iemīlēšanās sākumposmā lielai daļai cilvēku ir tā saucamās “rozā brilles”, kas neļauj domāt ar vēsu prātu, jo to ir pārņēmušas patīkamās iemīlēšanās sajūtas, kad neapzināti no galvas izstumj visu negatīvo par otru cilvēku. Iemīlējušies cilvēki nereti atsakās redzēt patieso cilvēka dabu, viņi negrib saskatīt, ka otrā puse jau pašā attiecību sākumā par prioritātēm izvēlas, piemēram, atpūtu ar draugiem, kavēdami vai izvairīdamies no tikšanās ar jums, kas jau kalpo par pirmo nozīmīgo brīdinājumu, ka visticamāk attiecības un jūtas ir vienpusējas. Kāpēc cilvēki tā dara, nepārtrauc vai vispār neuzsāk attiecības, ja nejūt pret otru pusi pievilkšanos, simpātijas? Pēdējo pāris gadu laikā ir dzirdēti pat neticami stāsti par krāpniekiem, kas sievietes kaut kādā veidā apvārdo, liekot tām iejūgties milzīgā parādu gūstā, atdodot visu naudu cilvēkam, kuru it kā tās mīl.

It kā var saprast jaunas, nepieredzējušas meitenes, kas pirmajās attiecības atdod sevi visu, tomēr arī sievietes gados nereti vēl dziļāk iekrīt krāpnieku nagos. Pirms jebkuru attiecību uzsākšanas sievietei ir jānosaka sev, ka raudzīsies uz visu skaidru galvu, neļaus sev uzlikt uz acīm brilles, domās vēsu prātu, jo tikai tā var saprast, vai otrās puses centieni iekarot mīļoto ir patiesi. Jau pašā sākumā ir jāsaprot, ko vēlaties saņemt no attiecībām, jo nevienas attiecības nebūs ilgtermiņa, ja tikai viens partneris būs devējs, bet otrs ņēmējs. Protams, nedrīkst izsapņot sapņu princi ar neizpildāmiem kritērijiem, tomēr ir jābūt skaidram, ko vēlaties redzēt un sagaidīt no otras puses. Ļoti lielu lomu tajā visā spēlē sievietes raksturs un iepriekšējā attiecību pieredze, nereti sievietēm ir bail uzticēties savam mīļotajam vai tieši otrādi – bailēs palikt vienai, pieļauj necienīgu attieksmi pret sevi.

Sākotnēji ir jātiek galā ar sevi pašai – jāsāk cienīt un mīlēt sevi pašu, jo tikai tā apkārtējie cienīs jūs. Nedrīkst attiecības uztvert kā vienīgo savu dzīves jēgu un notikumu. Neatsakies no tikšanās ar draudzenēm, saviem hobijiem un ģimenes, tev jābūt arī pašai savai telpai un dzīves notikumiem, kas tevi piepilda. Protams, īsta mīlestība dod enerģiju un spēku, lai kalnus gāztu, tomēr nedrīkst aizmirst arī par to, kas sagādā tev prieku arī vēl bez attiecībām. Nekad nevar zināt, kādas nākotnē izvērtīsies attiecības, cik tās būs ilgas, un vai nesīs ģimeni ar bērniem. Arī tad, ja ir izveidojusies ģimene, piedzimuši bērni, sievietei ir jāatrod nodarbošanās, kas viņu aizrauj ārpus tās. Tā viņa jutīsies piepildīta un dzīva, kas ļaus nekrist depresijā no vienmuļās ikdienas, kā arī attiecībās nenogurs, būs iedvesmota un dzīvespriecīga, kas nāks par labu ne tikai viņai pašai, bet visai ģimenei.

Nereti draugu un paziņu lokā ir sastopami tādi pāri, kas ir vairākas reizes šķīrušies, bet tomēr atkal un atkal saiet kopā, mēģinot izveidot attiecības, kas apmierinātu abus. Šādā gadījumā ir ļoti grūti skatīties nākotnē nevis pagātnē, pārmetot pagātnes kļūdas vai pāri nodarījumus. Ja savā starpā partneri ir izrunājuši pieļautās kļūdas, veikuši analīzi, lai saprastu, kas bija par iemeslu attiecību izjukšanai, noteikti jaunajā attiecību posmā nedrīkst strīdos pārmest vecās kļūdas. Ir jāmācās piedot un aizmirst, saprotot iemeslu, kāpēc tas vispār ir noticis. Jebkuras attiecības ir jākopj, jāstrādā lielākoties ar sevi, jo otra mēģināšana pārveidot pa savam nereti beidzas ar fiasko. Attiecības nozīmē darbu ar sevi – mācēt saprast, uzklausīt, pārkāpt pāri savām iegribām un vēlmēm attiecību un ģimenes labā. Tomēr ir jājūt tā smalkā robeža, kad darbs ar sevi, mainīšanās un sevis upurēšana cita labā ir pamatota un vajadzīga, nevis sava “es” lēna zaudēšana, kas padara sievieti par kājslauķi, ar kuru nerēķinās, bet izmanto.

Lai attiecības būtu izdevušās, noteikti ir jāizskauž greizsirdība un neuzticēšanās otrai pusei. Nedrīkst ļauties bailēm zaudēt otru, kļūstot par nešķiramiem ikdienā, jāļauj atpūsties vienam no otra ikdienā un dažreiz arī brīvdienās. Citādi ar laiku var rasties sajūtas, ka attiecībās ir zaudēts savs “es”, ir palicis grūti elpot, kā arī jau rodas pretestība pret otru cilvēku, jo viņa jau ir pārāk daudz. Nedrīkst uz katru otras puses smaidu citam cilvēkam izteikt pārmetumus, liekot viņam sajusties kā cietumā, kad pašam nav savas dzīves. Ja jūtat, ka pārāk daudz vēlaties kontrolēt savu partneri, sāciet analizēt sevi – kas jums liek tā darīt, kas ir par pamatu tam, ka neuzticieties otram, kā arī jāsaprot, ko darīt, lai nesabojātu attiecības. Arī pārāk liela neieinteresētība, savu atsevišķu dzīvju dzīvošana nenoved pie ilgstošām attiecībām. Ir cilvēki, kas it kā ir attiecībās, tiem ir ģimene, bet, ja tā kritiski saliek visus punktus uz “i”, izrādās, ka viņi patiesībā tikai eksistē savās attiecībās, viņiem nav nekā kopīga, kā arī to par mīlestību nevar nosaukt.

Veiksmīgu attiecību pamatā ir darbs ar sevi, otra vēlmju respektēšana, izprašana, kā arī skaidru robežu novilkšana, kad ir izprasts, ko vēlas sagaidīt no attiecībām un ko var sniegt tām pats. Ar savu izvēlēto partneri ir jājūtas brīvi, pasargāti, ar veselīgu greizsirdības devu, kā arī abus noteikti ir jāvieno kādām kopīgām interesēm. Noteikti līdz zelta kāzu jubilejai nenodzīvos tās attiecības, kurās pastāvēs nemitīga vienas puses izpatikšana otrai, nemitīgi nepamatoti pārmetumi un neuzticēšanās izrādīšana, pazemošanas paciešana vai izrādīšana, kā arī dzīvotnespējīgas ir tās attiecības, kas ir veidotas tikai ķeksīša pēc, lai citu acīs būtu ideāli. Noteikti nedrīkst aizrauties ar it kā ideālo pāru stāstiem par savu kopdzīvi, jo nereti tie ir tikai izdomāti meli, bet tiekšanās pēc ideāla var graut jūsu attiecības. Risiniet problēmas kopīgi, nebaidieties izrādīt savas sajūtas, paust savas vēlmes, runāt par nākotni, kā arī necentieties pārveidot partneri pa savam prātam, bet gan iemācieties pielāgoties otram – tas viss ļaus veidot ilggadīgas un stipras attiecības.