Kādas sveces izvēlēties?

Kad tuvojas drēgnie rudens vakari un aukstā ziema, mazā uguns liesmiņa, ko dod sveces, ir gandrīz vai maģiska. Tāpat svecēm jau kopš senseniem laikiem ir piedēvēti arī dažādi spēki, piemēram, izraidīt no mājas tumšos spēkus, kā arī pasargāt no dažādām nelaimēm.

Tāpat zināms, ka sveces liesma spēj neitralizēt konfliktsituācijas, rada mieru un siltumu. Varētu šķist, kas gan tur sarežģīts – iededzini sveci un to baudi, taču izrādās, ir dažādas nianses, kā pareizi izvēlēties un dedzināt sveces. Par to vairāk uzzināsiet šajā rakstā.

 

Pirmās sveces tika lietas jau 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Vissenākās ziņas atrodamas Ķīnā un Japānā, kur kukaiņu un sēklu maisījumu pildīja rīsa papīra turziņā. Šādas sveces dega lēni un kalpoja apgaismošanai. Zināms, ka Indijā gatavoja tempļu sveces no vaska, kas iegūts, vārot kanēli.Aļaskas pirmiedzīvotāji apgaismojumam izmantoja salakas eļļu, savukārt Eģiptē māla traukos ievietoja izkausētos dzīvnieku taukos samērcētas niedru serdes. Protams, ikdienā tās ienāca tīri praktisku vajadzību apmierināšanai – tās kalpoja par gaismas nesējām. Sveces liesmas kalpojušas cilvēkiem gan pilīs, gan nabadzīgos namos. Pirms mehānisko pulksteņu izgudrošanas precīzi izgatavotas sveces ar iedaļām kalpoja laika mērīšanai. Arī mūsdienās, kad ir elektroapgādes traucējumi, mēs izmantojam sveces tumsas kliedēšanai. Vistumšākajā gada posmā, kad dienas sarāvušās īsākas par nakti, cilvēki pievēršas svecēm.

Skatīšanās liesmās kliedē negatīvās izjūtas, palīdz atbrīvoties no depresijas, noguruma, likvidē strīdos uzkrāto negatīvo enerģiju. Domās varam izstaigat savas dvēseles visintīmākos nostūrīšus, tos izgaismojot ar sveces dvēselīti – liesmiņu, atbrīvojot un attīrot no negācijām. Ar uguns liesmiņas palīdzību zinoši ļaudis var dziedēt slimos, sadedzināt enerģētiskos kaitējumus.

Kāpēc dedzināt sveci?

Uguns vienmēr tika uztverta kā kautkas svēts un maģiski netverams. Sveces iededzam, lai radītu to īpašo, mierpilno sajūtu, ko sniedz dzīvas uguns dvēsele. Sveču vasks ir ideāls informācijas nesējs, kas rituālu un meditāciju laikā spēj atgriezties pagātnes notikumos un arī ielūkoties nākotnē.

Mēs bieži izmantojam sveci. Tā tik patīkami piepilda telpu ar skaistu, mierīgu gaismu, pastiprina siltuma, mājīguma, miera un harmonijas sajūtu. Svece ir garīgas gaismas simbols un uguns stihijas apvienojums mūsu materiālajā pasaulē,

Viena svecīte, viena maza gaismiņa un tik dažāds pielietojums. Runā, ka sveces gaisma padarot spēcīgākas domas un jūtas. Tā apskaidro neskaidro, neapzināto, nojaušamos sapņus un vēlmes. Ar sveces palīdzību var atbrīvoties no negatīvās enerģijas.

Sveces mūsdienās

Kad mūsdienu cilvēks ir palicis viens ar sevi, viņs bieži iededz sveci. Bet sveces mājās lej tikai retais, jo viss ir pieejams veikalos. Bet svece ir pirmatnējā ugunskura pamazinājums, dzīva uguns mūsu mājā.

Sveču izgatavošana mūsdienās galvenokārt notiek rūpnieciski. Ir lielas kompānijas, kuras nodarbojas ar sveču ražošanu lielos apjomos. Tiek ražotas ne tikai parasta formāta sveces, bet arī figurālas. To dizainu izstrādā mākslinieki. Mazo detaļu izcelšanu ar krāsām paveic mākslinieki – zīmētāji.

Sveču veidi:

  • Parafīna sveces

Lielāka daļa sveču ir izgatavota no parafīna. Tas ir naftas pārstrādes produkts, ko svecēm izmanto jau kopš 19.gs. vidus. Ražotājiem šī izejviela patīk, jo tā ir lēta. Lai parafīna dedzināšanu padarītu tīkamāku, parasti sveces bagātīgi iekrāso un sasmaržina ar sintētiskām piedevām. Tieši lētums arī ir parafīna sveču lielākais pluss. Degšanas ziņā tas atpaliek no citām alternatīvām, vairāk dūmo, turklāt parafīna traipus ir grūti iztīrīt. ASV Dienvidkarolīnas universitātes pētnieki salīdzināja parafīna un sojas vaska sveces un secināja, ka pirmās degot izdala vairāk kaitīgu vielu. No pāris svecēm, protams, liels kaitējums neradīsies, jāsatraucas vien par regulāru svečošanu slikti vedinātās telpās.

 

  • Želejveida sveces

Arī tās ir izgatavotas no divu naftas pārstrādes produktu – minerāleļļas un polimēru sveķu – maisījuma. Šīs sveces deg pat divkārt ilgāk nekā parafīna, turklāt tās mēdz būt caurspīdīgas. Tās parasti pārdod jau traukā, jo pašas formu netur. Bieži šīs sveces ir ārkārtīgi pārsmaržinātas ar sintētiskām smaržvielām.

  • Bišu vaska sveces

Par šīm svecēm jāpasakās medus bitēm. Tieši viņu dziedzeri izstrādā vasku, ko mēs izmantojam svecēs. Vasks ir dzeltenīgs, pateicoties putekšņu piejaukumam, un tam ir pilnīgi dabīgs – medaini salds aromāts. Bišu vasks ir vienīgā patiešām 100% dabiskā sveču izejviela, kurai turklāt piemīt arī labas degšanas īpašības. Uzskata, ka vaska sveces degot jonizē un attīra gaisu. Lielākais to mīnuss – cena un pieejamība. Gadās, ka, taupot dārgo izejvielu, ražotāji vasku pašķaida, piemēram, ar parafīnu. Šādām svecēm medus aromāts nebūs tik izteikts un arī konsistence būs blīvāka. Ja gadījies vasku nopilināt, iztīrīt to nebūs vienkārši.

  • Sojas vaska sveces

Šo izejvielu iegūst no sojas pupiņu eļļas, to ķīmiski sacietinot. Tas ir samērā jauns sveču materiāls. Sojas vasks ir mīkstāks, lēnāk degošs un necaurspīdīgāks nekā parafīns. Labā ziņa – sojas vaska traipus var iztīrīt ar ūdeni un ziepēm. Tā kā šai izejvielai mēdz pievienot parafīnu, tad jāpārbauda, vai svece patiešām ir no 100% sojas vaska. Soja lielākoties mēdz būt ģenētiski modificēta, tāpēc vislabākā izvēle ir no organiski sertificētas sojas izgatavotas sveces.

  • Palmu vaska sveces

Palmu vasku iegūst līdzīgi kā sojas vasku. Palmu eļļā esošais stearīns to padara par labu izejvielu svecēm. Šīs sveces izceļas ar visai savdabīgo krāsojumu un faktūru. Palmu vasks ir ciets un gaiši degošs. Šo sveču mīnuss ir pati palma, kuru plantācijām tiek izcirsti meži, ar visām no tā izrietošajām sekām uz ekosistēmu.

  • Stearīna sveces

Stearīnu iegūst no dzīvnieku taukiem un augu eļļām, tās ķīmiski apstrādājot. Stearīns ir sveču izejviela ar stāžu. Tas ir visai ciets un necaurspīdīgs, nepil un arī ilgi deg. To pievieno arī citiem vaskiem, lai uzlabotu degšanas īpašības. Stearīna sveces var atpazīt pēc to graudainās struktūras.

Lielākā daļa no smaržīgajām svecēm aromātu iegūst, pateicoties sintētisku smaržvielu buķetei. Tās radītas laboratorijās un tajās nav nekā no āboliem, kanēļa vai citroniem. Sintētiskās smaržvielas ir daudz lētākas, turklāt, pateicoties piedevām, arī stiprāk un ilgāk smaržo. Šādas smaržvielas (un arī dabiskās) ir bieds ikvienam, kam ir alerģija vai astma. Lielbritānijā organizācijaAsthma UKsavu biedru aptaujā noskaidroja, ka ceturtdaļai smaržīgās sveces pasliktina astmas simptomus.

Ja tev nav alerģija, iesakām izmantot sveces ar dabiskajām ēteriskajām eļļām, jo tām nav ilgtermiņa kaitīgās ietekmes (kancerogēna, hormonālo sistēmu bojājoša u.c.), kāda var būt sintētiskām smaržvielām un to pastiprinošām piedevām.

Sveču krāsa

Sveču krāsu var izmantot arī garastāvokļa uzlabošanai un dažādām citām dzīves situācijām. Tā, piemēram, ja jūs esat noguruši, vēlaties iegūt mieru, dedziniet zilas krāsas sveces. Sarkanās sveces pievilina veiksmi, naudu un paaugstina enerģijas līmeni. Ja attiecībās ar mīļoto cilvēku iestājušās problēmas, tad novietojiet sarkanu sveci guļamistabas dienvidrietumu daļā. Zaļās sveces mājās ienes harmoniju un saticību. Ja jūs rīkojat viesības, tad piemērotas būs oranžas krāsas sveces – tām ir prieka un līksmes enerģija. Violetās ir noslēpumu un intuīcijas sveces. Baltās sveces ir gaismas un apskaidrības nesējas, tās var izmantot jebkuram mērķim un jebkurā mājas daļā.

Tuvojoties dzimšanas dienai, brīžos, kad nepieciešams spēks un atbalsts, iesaka aizdedzināt savu īpašo sveci.

Aunam – sarkana

Vērsim – rozā

Dvīņiem – gaiši pelēku

Vēzim – sudraba

Lauvai – zelta

Jaunavai – zalu

Svariem – zilu

Skorpionam – tumši sarkanu vai indigo

Strēlniekam – dzeltenu vai oranžu

Mežāzim – brūnu vai melnu

Ūdensvīram – violetu vai tumši zilu

Zivīm – baltu

Padomi

  • Svece ir siltuma un gaismas simbols. Ja vēlamies iepriecināt tuviniekus vai draugus, ir iespēja pagatavot īpašu dāvanu – pašgatavotu sveci no vaska, kas piepildīta ar mūsu pozitīvo enerģiju. Pirms pagatavojam sveci, patur rokas virs vaska, domās vēlot dāvanas saņēmējam veiksmi, mīlestību, visu, kas viņam būtu nepieciešams. Laba vēlējumi jādomā arī lejot sveci. Kad svece gatava, vēlreiz jāpaņem tā rokās, turpinot domāt labas domas. Dāvinot ar pozitīvu enerģiju uzladēto sveci, izstāsta cilvēkam, ko ir novēlējuši – lai, to dedzinot, viņš domātu par vēlējumiem. Tad sveces maģiskā iedarbība būs īpaši spēcīga.

  • Pirms aizdedzināt sveci, ieteicams piesātināt to ar savu enerģiju, paturot to rokās un sūtot svecei labas domas. Liesmas iedegšana ir intīms process. Liesmā nevajadzētu cieši raudzīties – gluži tāpat kā, kad mēs ieraugam sadzīvē kautko intīmu, mēs novēršam skatienu.

  • Var attīrīt telpu no negatīvajām enerģijām. Vispirms gan telpu vajag sakārtot, izmazgāt grīdas. Sveces vēlams novietot istabas stūros katrā debess pusē. Reizēm istabas stūri nesakrīt ar debess pusēm, tad istabas vidū novieto galdu un uz tā uzliek sveces katrai debess pusei. Attīrot telpu nav vēlams sveces nodzēst. Ja kautko iesāk darīt, tad jādara līdz galam. Ja telpā sakrājies daudz negatīvās enerģijas, svece degot sprakšķēs. Mierīga sveces liesma norada, ka telpa ir tīra. Kad tas izdarīts, cilvēku pārņemot iekšējs miers.

  • Sveces lieliski noder meditācijai. Noliek sev pretim sveci un cieši raugās cauri sveces liesmai, cenšoties abstrahēties no domām, darbiem. Meditēt var katru dienu. Palīdz attīstīt koncentrēšanās spējas, atbrīvoties no uzmācīgām domām, attīrīt enerģiju, ar laiku var spēt saskatīt pozitīvo sev apkārt.

  • Nomāktā garastāvoklī, kad domas jaucas pa galvu, nevar koncentrēties, ir slikta pašsajūta, ieteicams palūgt aizdegtai svecei, lai tā uzņem sevī visas sliktās emocijas, enerģijas.Pēc tam, izelpo, iztēlojoties, ka ar izelpu pamet arī viss negatīvais. Pēc tam no jauna ieelpo jau attīrīto pozitīvo sveces enerģiju. Drūmās domas pagaisīs.

Ko der zināt, audzējot krūmmellenes?

Gadsimtiem ilgi cilvēki visā pasaulē paļāvušies uz ogām un izmantojuši tās gan kā ēdienu, gan medikamentus. Veselīgas var būt ne tikai meža, bet arī kultivētās ogas. Piemēram, krūmmellenes uzskata teju par superogām, jo tās satur daudz spēcīgu antioksidantu un tanīnu, kas neitralizē brīvos radikāļus, kuri ir asinsritē, un tādējādi palīdz pasargāt organisma šūnas. Ko vajadzētu ievērot, ja vēlaties audzēt krūmmellenes savā dārzā?

Kāpēc mellenes uzskata par veselīgām?

Salīdzinot ar citiem bieži sastopamiem augļiem un ogām, mellenēs ir vieni no iedarbīgākajiem, jaudīgākajiem antioksidantiem, un vairāki pētījumi liek domāt, ka tie pat varētu apturēt vēža šūnu veidošanos un samazināt iekaisumu.

Šīs ogas nāk par labu sirds un asinsvadu sistēmas veselībai. Atklāts, ka cilvēkiem, kas sirgst ar metabolo sindromu, mellenes uzlabo endotēlija šūnu funkciju, kuras izklāj asinsvadus. Savukārt pētījumos ar dzīvniekiem secināts, ka mellenes var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni asinīs.

Melleņu tonizējošās un antibakteriālās īpašības visizteiktāk piemīt žāvētām ogām, un tās var izmantot kā vienkāršu un efektīvu ārstēšanas līdzekli, ja ir caureja. Vēl mellenes var palīdzēt uzlabot redzi tumsā un acu veselību kā tādu, jo šīs ogas bagātīgi satur antocianīnu – antioksidantu, kas ir būtisks tieši redzei un spēj samazināt acu nogurumu.

Svarīgi fakti par krūmmellenēm

Krūmmellenes pieder pie ēriku dzimtas augiem un aug savvaļā Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Selekcionētas Ziemeļamerikā, krustojot ASV un Kanādā augošās vairogu zilenes ar citām šķirnēm.Tās bieži jauc ar parastajām meža mellenēm, ko lasa un ēd Eiropas valstīs. Patiesībā gan ogas var ļoti viegli atšķirt, jo meža mellenes ir mazākas, mīkstākas un, pārgrieztas uz pusēm, ir tumši lillā. Gatavām krūmmellenēm ir balts vai zaļgans mīkstums. Meža mellenes nogatavojas ap jūlija sākumu, bet krūmmellenes ienākas dažādos laikos, sākot ar vasaras sākumu un beidzot ar rudeni.

Krūmmellenes ir pašauglīgas, bet savstarpēji aputeksnējoties ar citām mellenēm raža ir lielāka. Ziedoši krūmi zied baltiem ziediem un smaržo pēc medus.

Krūmmellenes satur A, C, E, K, B1, B2, B3 un B6 vitamīnus, kā arī folātus, kāliju, mangānu, varu, antioksidantus (antocianīnus un flavonoīdus), gļotvielas un tanīnus.

Mellenes var kalpot kā gards mazkaloriju našķis, un tās var ēst svaigas, žāvētas vai saldētas. Tās ir lielisks dabīgais uztura bagātinātājs, jo satur daudz uzturvielu, bet vienlaikus maz cukura un tauku.

Kā stādīt un kopt krūmmellenes?

Krūmmellenes pēc savas dabas ir meža augs – prasībās līdzīgas viršiem, skujeņiem, rododendriem, tāpēc audzējot tik vienkārši kā ar jāņogu krūmu gluži nebūs. Bet, ja tai nodrošina visu nepieciešamo, krūmmellene nemaz nav cimperlīga un apbalvo pat ar desmit kilogramiem ogu no krūma.

Tātad likums numur viens – vietā, kur paredzēts audzēt krūmmellenes, augsne nedrīkst būt trekna. Pavēro, kur zilenes aug dabā – tie ir priežu meži, nabadzīga, smilšaina augsne.

Otra svarīgā lieta – mitrums. Tas krūmmellenēm ļoti vajadzīgs, bet – augu saknes mitrumā nedrīkst atrasties ilgstoši. Arī mežos mitrās vietās tās aug uz ciņiem, paaugstinājumā, nevis taisni mitrumā. Tas savukārt nozīmē, ka stādīšanas vietā gruntsūdeņi nedrīkst būt augstāki par 30–50 centimetriem. Tāpēc arī, stādot krūmmellenes purvā vai kūdrājā, parasti veido paaugstinātās vagas – līdz pat 60 centimetru augstas. Vai krūmmellenes var izaudzēt Zemgales mālā? Lai gan tā nav augsne, kas šiem ogulājiem visvairāk tīk, tomēr – var.

Var audzēt arī podos, piemēram, uz balkona, ja vien nodrošina augam nepieciešamās prasības.

Stādīt var visu veģetācijas periodu, arī rudenī.Amerikāņi stāda pat ziemā, jo pie viņiem ziemas ir ļoti siltas – ja vien zemē var iedurt lāpstu, tad stādīt var. Pat plus 4 grādos saknītes ir aktīvas un spējīgas iesakņoties. Augi spēj iesakņoties, arī ja tiek stādīti ziedēšanas un ogu periodā.

Augam vislabāk patiksskāba, irdena augsne ar pH 4–5. Izcili, ja tā ir kūdra. Stādīšanai jāizvēlassaulaina, ja vien iespējams, aizvēja vieta.

Stādot visa bedre jāpiepilda ar kūdru, vislabāk ar tādu, kas paredzēta tieši skābumu mīlošiem meža augiem. Kūdrai var pievienot arī priežu mizu mulču, lai augsnei būtu labāka aerācija.

Lai krūmmellenes labi augtu un ražotu, tāsobligāti jāmēslo. Ar kūtsmēsliem un vircu krūmmellenes mēslot nedrīkst.

Ogas veidojas uz sānu dzinumiem, kas ir 3–10 centimetru gari. Krūms jāapgriež tā, lai saule tiktu klāt krūma viducim un visām vietām, kur veidojas ogas, citādi tās būs sīkas un mazas. Vēlams, lai krūmam būtu 7–8 lielie zari. Labāk apgriezt pavasarī, jo tad var redzēt, kuri zari ziemā bojāti.

Ja krūmi iestādīti tīrā kūdrā, laistīšana nav tik būtiska, jo kūdrai piemīt īpašība pumpēt ūdeni uz augšu, tāpēc arī ļoti lielā sausumā augu saknes tiek pie mitruma un neizžūst. Bet, ja mellenes aug minerālaugsnē, zemē, obligāti jālaista.

Ja temperatūra ziemā ir līdz mīnus 20 grādiem, mellenes to var izciest, tāds aukstums mēdz nodarīt pāri tikai auga virszemes daļai. Vienīgais – ja bijis slapjš rudens un auga saknes atrodas ūdenī ilgāk nekā divas nedēļas, tad gan pat nelielā salā augi iet bojā. Arī ja krūms nav nobriedis, tam sals ir ļoti bīstams.

Tāpēc, ja krūmi, sākoties sala periodam, nav nometuši lapas vai tās nav iekrāsojušās sarkanas un zari nav stingri, uz ziemu krūmus vajadzētu piesegt. Vislabāk to darīt ar egļu zariem, saspraužot tos ap krūmu un tā viducī un veidojot tādu kā mežu.

Lielākais krūmmelleņu ienaidnieks ir sēnīšslimības. Ja tiek pamanīti bojāti krūmu zari, pēc iespējas ātrāk ir jālikvidē slimie dzinumi un ogas, lai pasargātu pārējo augu.

 

Kas jāzina, pērkot stādus?

Labāk dodies uz pazīstamām audzētavām, tādas būs uzticamākas. Skaties, lai stādam ir vismaz 3–4 dzinumi, nevis viens garš zars, jo var gadīties, ka tādam vienzarim jauni dzinumi nemaz neveidosies. Stāda lapām jābūt lielām – kā ķiršiem –, un tās nedrīkst būt dzeltenas. Lai būtu drošs, ka ogas būs, labāk pirkt 2–3 gadus vecus stādus, vislabāk tādus, kuriem jau var redzēt aizmetušos pumpurus, ziedus vai ogas. Ja pērkot tās ir, arī vēlāk būs.

Interesanti un nezināmi fakti par futbolu

Futbols ir pats populārākais sporta veids pasaulē. Tā tas ir gan šobrīd, gan tā arī bija pirms gadiem 20. Ir parādījušies jauni sporta veidi, attīstījušies vecie, bet futbols vienmēr ir noturējies pašā popularitātes virsotnē.

Tas ir tik populārs sporta veids, bet cik daudz tu par to zini? Ja par to zini pietiekami daudz, ka vari precīzi prognozēt dažādu spēļu iznākumu, tad tev noteikti jāapskata arī totalizatori Latvijā, jo tur tu vari prognozēt rezultātus ne tikai prieka pēc, bet ar pareizu prognozi vari arī laimēt naudu.

Ko tu nezini par futbolu

Izrādās, ka futbols ir izgudrots Ķīnā. Iespējams, ka daudzi futbola fani minētu, ka tas radies Eiropā vai Brazīlijā, tomēr tā nav pareizā atbilde. Neskatoties uz to, ka tas radies Ķīnā, tur šis sporta veids tomēr nav tik populārs kā citur, kā arī Ķīnas futbola rezultāti nav tik iespaidīgi, kā varētu domāt.

Katrā futbola spēlē futbolisti noskrien ap 10 km. Futbols ir fizisks sporta veids, kaut arī no malas varbūt liekas, ka sportisti tikai skraida pa laukumu un dzenā bumbu. Futbolistiem nepieciešama laba fiziskā forma, kā arī spēja koncentrēties.

Kur ražo futbola bumbas?

Uz šo jautājumu daudzi noteikti mēģinātu atbildēt – Ķīnā. Tā gan nav taisnība. Lielāko daļu futbola bumbu (ap 80%) saražo Pakistānā – visai negaidīta atbilde.

Interesanti ir arī tas, ka futbola bumbas izmēri nav mainījušies 120 gadus. Gan bumbas forma, gan izmērs ir saglabājies nemainīgs ļoti ilgu laiku.

Vislielākais futbola spēles rezultāts ir bijis 149-0. Tā bija Madagaskaras čempionāta spēle starp diviem Madagaskaras futbola klubiem. Lai sasniegtu šādu rezultātu – vienai komandai ir jābūt ļoti labai un veiksmīgai, bet otrai komandai daudz sliktākai, kā arī ļoti neveiksmīgai.

Vārtsargu atšķirīgie formas tērpi

Noteikti katrs, kurš ir redzējis kādu futbola spēli, ir pamanījis, ka vārtsargiem nav tādas pašas krāsas sporta tērps, kā viņu komandas biedriem. Tas ir tāpēc, lai tiesnesim ir vieglāk pamanīt – kurš ir vārtsargs, jo tas ir vienīgais spēlētājs, kurš drīkst bumbu aiztikt ar rokām. Tomēr ne vienmēr vārtsargiem bijusi atšķirīgas krāsas forma – līdz pat 1913. gadam vārtsargiem bijis tāds pats tērps, kā viņu komandas biedriem.

Futbola klubi

Mūsdienās ir ļoti daudz futbola klubu, kuri savā starpā sacenšas. Pirmais futbola klubs tika izveidots Anglijā 1857. gadā.

Savukārt 1937. gadā pirmo reizi TV tika pārraidīta futbola spēle. Šobrīd futbola spēlēm var sekot līdzi dažādos veidos – gan radio, gan TV, gan internetā.

Mūsdienu tendences

E-sports mūsdienās ir kļuvis visai populārs. Tā būtībā ir datorspēļu spēlēšana, bet ne vienkārši prieka pēc – tās ir nopietnas sacensības profesionāļu starpā. Ir pat oficiālas komandas un starptautiskas sacīkstes.

Arī futbols tiek spēlēts virtuāli – daudzi noteikti ir izmēģinājuši kaut vienu futbola datorspēli, piemēram, FIFA. Šobrīd arī datorspēļu futbols tiek oficiāli atzīts kā reāls sports. Nākotnē varēsim aktīvi sekot līdzi ne tikai reālām futbola spēlēm, bet arī virtuālām.

Mūsdienu pašreizējās situācijas dēļ – kad reālu sporta veidu praktizēšana ne vienmēr ir tik vienkārša (īpaši amatieru līmenī), tad nav nekāds brīnums, ka cilvēki vairāk un vairāk pievēršas virtuāliem sporta veidiem. Ir liela iespēja, ka nākotnē pasaulē būs pazīstami arī virtuālo spēļu labākie spēlētāji, tāpat, kā šobrīd visā pasaulē pazīst Ronaldo vai Messi.

Kas tev būtu jāzina par fiziskām aktivitātēm

Visi noteikti zina, ka sportošana ir vēlama – katram būtu jāveic kaut kādas fiziskās aktivitātes, lai būtu laba veselība. Galvenais pat nav izskats, bet tieši veselības uzturēšana. Tomēr – kādi vēl labumi no sportošanas, un kāpēc ir tik daudz jāsporto?

Mūsdienās par sportu tiek uzskatīts arī e-sports jeb dažādu spēļu spēlēšana datorā. Ja vēlies pamēģināt ko tādu, tad apmeklē vietni www.online-casinos.lv, tomēr neaizmirsti arī par fiziskām aktivitātēm, jo e-sports tomēr ir sēdoša izklaide.

Dažādi mīti

Par jebkuru tēmu var atrast dažādus mītus – tai skaitā arī par sportošanu. Visvienkāršākais veids, kā mūsdienās cilvēki atrod dažādus padomus par sportošanu mājas apstākļos (it īpaši, ja iepriekš nav bijusi liela saskarsme ar sportu) ir internets. Internetā var atrast visu – gan noderīgu, gan maldinošu informāciju.

Bieži vien cilvēki atrod kādu vieglu metodi, kā, piemēram, ātrāk atbrīvoties no liekā svara vai “uzkačāt” muskuļus. Tas ir tikai normāli, jo cilvēki negrib darīt kaut ko pārāk sarežģītu vai ko tādu, kas prasa pārāk daudz laika. Tomēr ir jāatceras, ka ne vienmēr tas vieglākais un ātrākais variants būs tas labākais risinājums.

Arī meklējot dažādus padomus par fiziskajām aktivitātēm var atrast dažādus nepareizus ieteikumus. Iespējams, ka šie nepareizie padomi var it kā paveikt to, ko sola, bet efekts tomēr var būt īslaicīgs. Tāpēc labāk – ja vēlies ilgstošu efektu – ir atrast uzticamus padomus vai vērsties pie profesionāliem treneriem.

Kad sportot?

Daudziem ir priekšstats, ka ir jāsporto no rītiem – tāpēc daudzi nesporto, jo vienkārši nespēj piecelties pietiekami agri, lai pirms darba vēl paspētu aiziet paskriet vai veikt kādus vingrinājumus mājās.

Īstenībā nav tik nozīmīgs treniņu laiks, jo katrs cilvēks tomēr ir atšķirīgs. Ir gan pūces, gan cīruļi – un pūcēm būs grūti sevi piespiest piecelties agri no rīta, lai sportotu. Un tas arī nav diez ko veselīgi – sportot brīdī, kad esi vēl daļēji aizmidzis un galīgi negribi to darīt.

Katram jāatrod savs piemērotākais laiks sportošanai – turklāt, nav nepieciešams ievērot vienu un to pašu laiku. Ja vienu dienu ir vēlme sportot no rīta, bet otrā dienā vakarā – tas nav nekas slikts. Galvenais ir ieklausīties savā ķermenī un nespiest sportot brīdī, kad to patiešām nevēlies (tikai neizmanto to kā attaisnojumu, lai izvairītos no sportošanas).

Cik bieži būtu jāsporto?

Mūsdienās cilvēki ir ļoti aizņemti, tāpēc var būt grūti atrast laiku sportošanai. Teorētiski iesaka vismaz 3-5 treniņus nedēļā, lai būtu efekts gan uz vizuālo, gan uz pašsajūtu, kā arī, lai nepazaudētu sasniegto – ieteicams nepārtraukt treniņus pat uz nedēļu.

Realitātē tomēr būs grūti pieturēties pie šāda plāna, jo, piemēram, ja uz nedēļu esi apslimis vai dodies kādā komandējumā vai atvaļinājumā uz nedēļu vai divām, tad būs grūti pieturēties pie treniņu plāna un neizlaist pat nedēļu. Ja tavs mērķis nav iegūt ļoti sportisku augumu un “uzkačāt” muskuļus, tad mierīgi vari sportot tad, kad to vari.

Motivācija ir ļoti svarīga, tāpēc, ja cilvēkam pasaka, ka, lai sasniegtu kādu rezultātu, ir jāsporto kādas 4 reizes nedēļā, tad daudzi tam atmetīs ar roku pirms vēl būs sākuši, jo daudziem nav laika, lai ko tādu darītu 4 reizes nedēļā. Tomēr arī treniņu garums var būt visāds – nav obligāti jāsporto stundu vai ilgāk – pietiek arī, ja pavingro kaut vai 10-15 min dienā, jo jebkādas fiziskās aktivitātes ir vēlamas veselības uzturēšanai.

Ostapenko kārtējā uzvara

Latvija var lepoties ar labiem sasniegumiem tenisā pēdējos pāris gadus. It īpaši – sieviešu tenisā. Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko ir guvušas ne vienu vien ievērojamu uzvaru.

Latvijas pirmā rakete

Aļona Ostapenko ir Latvijas labākā tenisiste. Šobrīd pēc ranga viņa ir pirmajā vietā Latvijā. Pat ja neesi skatījies nevienu tenisa maču, kurā spēlē Ostapenko, tad noteikti vismaz esi dzirdējis viņas vārdu.

Teniss – joprojām populārs

Teniss jau gadiem ilgi ir visnotaļ populāra spēle visā pasaulē. Tas gan ir salīdzinoši dārgs sporta veids, tāpēc Latvijā nav tik daudz tenisistu. Bet tie, kuri tomēr spēlē tenisu, sasniedz diezgan labus rezultātus, tāpēc nav par ko sūdzēties.

Ja tev patīk vērot tenisu, kā arī tev izdodas precīzi prognozēt spēļu iznākumus, tad vari pamēģināt šādā veidā nopelnīt papildus naudu. Izmēģini kādu online kazino Latvijā, kur var veikt likmes uz dažādiem sporta notikumiem – gan tenisu, gan visiem citiem populārajiem sporta veidiem.

WTA 500 turnīrs

Kaut arī pandēmijas dēļ daudzi sporta pasākumi ir atcelti, kaut kas tomēr notiek. Daudzi sporta veidi sāk atgriezties savā ierastajā ritmā. Arī tenisa spēles ir atsākušās.

Sporta pasākumi, kas pašlaik notiek, lielākoties notiek bez skatītāju klātbūtnes tribīnēs. Šādas sacensības sportistiem noteikti šķiet visai dīvainas, jo nav ierastās atmosfēras.

Arī WTA 500 turnīrs šobrīd notiek pilnā sparā. Sportistiem noteikti vajag daudz vairāk noskaņoties, nekā ierasts, lai būtu sajūta, ka piedalies īstās sacensībās, ne tikai parastā treniņā, jo nav skatītāju.

Skatītājiem, protams, ir iespēja šos sporta pasākumus vērot attālināti – vai nu TV, vai kādā interneta tiešraidē. Tas nav ideāls variants, taču labāk tā, nekā vispār bez nevienām sporta sacīkstēm.

Ostapenko spēle

Arī latviešu sportisti aktīvi piedalās dažādās starptautiskās sacensībās. WTA 500 turnīrā galvenās cerības tiek liktas uz Ostapenko – vismaz latviešu fani noteikti cer uz labiem rezultātiem.

Ostapenko pašlaik ir guvusi jau divas uzvaras šajā turnīrā. Viņa spēlē gan solo tenisu, gan arī dubultspēles. Dubultspēlē viņa spēlē kopā ar rumānieti Moniku Nikulesku.

Turnīra pirmā kārta

Aļona Ostapenko pirmās kārtas spēlē tikās ar nīderlandieti Kiki Bertensu. Nīderlandietei šī bija pirmā spēle pēc traumas izārstēšanas. Ostapenko guva pārliecinošu uzvaru divos setos ar rezultātu 6-0, 6-2.

Ostapenko jau iepriekš ir spēlējusi pret šo sportisti, un uzvaru/zaudējumu attiecība ir 50/50. Nākamajā turnīra kārtā viņa tiksies ar Ķīnas sportisti Cjaņu Vanu vai amerikānieti Džesiku Pegulu – atkarībā no tā, kura no viņām uzvarēs savstarpējā spēlē.

Dubultspēles

Ostapenko vienlīdz labi spēlē gan vienspēles, gan dubultspēles. Abos spēļu veidos viņai ir labi rezultāti – ne katrs sportists var uzrādīt vienlīdz labus rezultātus abās disciplīnās.

Aļona Ostapenko WTA 500 turnīrā piedalās gan vienspēlē, gan dubultspēlē. Arī dubultspēlē viņa ir uzvarējusi pirmajā spēļu kārtā. Viņa kopā ar savu dubultspēļu partneri pieveica Japānas duetu – Šuko Aojamu un Enu Šibaharu.

Uzvara šajā spēlē bija diezgan pārliecinoša. Sportistes uzvarēja savas pretinieces divos setos ar rezultātu 6-4, 6-2.

Turpmākās spēles

Turnīrs joprojām notiek pilnā sparā, tāpēc varam joprojām cerēt uz izciliem rezultātiem. Ostapenko ir lieliska tenisiste, kura sevi ir vairākkārt pierādījusi, tāpēc arī varam cerēt uz augstām vietām, kā arī pakāpšanos pasaules rangā.

Ir patīkami, ka dažādas starptautiskās sacensības tiek atsāktas dažādos sporta veidos. Visticamāk visai drīz varēsim sekot vēl vairāk aizraujošiem sporta notikumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Kāds labums no velobraukšanas

Velosipēds nav tikai vienkāršs transporta līdzeklis. Tas nav domāts tikai, lai ātrāk nokļūtu no viena punkta līdz otram. Patiesībā velosipēdam ir daudz labu plusu, par kuriem ikdienā varbūt nemaz neiedomājamies.

Velosipēda pozitīvās īpašības

Pirmkārt, braukšana ar velosipēdu ir ļoti svarīga veselībai. Svarīgākais ir tas, ka braucot ar riteni tu pavadi laiku svaigā gaisā. Cilvēkam uzturēšanās svaigā gaisā ir ļoti svarīga un nepieciešama.

Ikdienu lielākā daļa pavada iekštelpās – ofisos, biroju ēkās, skolās. Arī pandēmijas dēļ cilvēki daudz mazāk dodas svaigā gaisā. Izbrauciens ar velosipēdu nodrošina iespēju pietiekami daudz laika pavadīt svaigā gaisā, lai organisms uzņemtu nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Skābeklis ir svarīgs, lai nesāpētu galva, būtu daudz enerģijas un smadzenes darbotos. Arī miega kvalitāte uzlabojas, kas ir būtiski veselīgam dzīvesveidam.

Arī iekštelpās laiku var pavadīt labi – kaut vai uz velotrenažiera. Tas gan nav tas pats, bet labāk tā, nekā vispār bez fiziskām aktivitātēm. Ja vēlies nedaudz atpūsties, tad vari ieskatīties vietnē www.kazinopasaule.lv, un tur atklāt plašu un interesantu spēļu klāstu.

Braucieni pie dabas

Vislabāk būtu ar velosipēdu doties kādā izbraucienā pie dabas – mežā, pie jūras, parkā, jo pilsētas centra gaiss nav tas pats svaigākais. Tālāk no pilsētas gaisa kvalitāte būs labāka.

Fiziskā slodze

Ar riteņbraukšanu iespējams uzlabot fizisko formu – vari sadedzināt nevēlamās kalorijas un uzlabot jeb uzkačāt kāju muskuļus. Lieko tauku slānis samazināsies arī citās ķermeņa daļās, ja brauksi ar velosipēdu pietiekami regulāri. Turklāt, kājas nekļūs tādas kā kultūristiem pat tad, ja regulāri braukāsi ar velosipēdu – no tā sievietes bieži vien baidās, jo nevēlas kļūt nesievišķīgas.

Braukāšana ar velosipēdu panāks pretējo – kājas būs slaidas, kā arī dibena forma uzlabosies –kļūs stingrāka un tvirtāka. Velosipēds, protams, uzlabo ne tikai cilvēka fizisko, bet arī garīgo pasauli. Fiziskas aktivitātes, principā jebkādas fiziskas aktivitātes, uzlabo gan pašsajūtu, gan garastāvokli.

Laimes hormons

Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, izdalās tā saucamais laimes hormons, kurš uzlabo cilvēku garastāvokli. Cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ ir skumji vai slīgst depresijā tieši iesaka nodarboties ar kādām fiziskām aktivitātēm, lai pastiprināti izdalītu šo hormonu un cilvēks justos labāk. Tas ir īpaši aktuāli esošās pandēmijas dēļ, kad cilvēki jūtas noslēgti un vientuļi.

Velosipēds ir labs variants, jo tajā nav jāiegulda lieli līdzekļi – tikai atliek iegādāties, aizņemties vai iznomāt velosipēdu. Mūsdienās velo noma ir pieejama daudz kur, tā ka nebūs grūti atrast kādu nomas punktu.

Sliktos laika apstākļos varbūt nebūs vēlme braukt ar riteni, bet pavasarī un vasarā ir daudz brīnišķīgu dienu, lai baudītu šo aktivitāti. Pilnīgi pietiek ar dažām reizēm nedēļā, turklāt, nav nepieciešams veikt lielus attālumus, lai uzturētu labu fizisko un garīgo formu.

Arī miega problēmas šādi var atrisināt jau iepriekš minēto iemeslu dēļ – svaigais gaiss un fiziska aktivitāte. Ja ir problēmas aizmigt, tad vispirms vajag pamēģināt, piemēram, velobraukšanu, nevis dzert miegazāles, jo tas būs daudz veselīgāk un pareizāk.

Kopīga aktivitāte

Velobraukšanu iespējams izveidot kā kopīgu pasākumu ar draugiem vai radiem. Arī pandēmijas laikā tas ir iespējams, jo tā ir sportiska aktivitāte ārā, kā arī ar distances ievērošanu problēmu diez vai būs. Tas ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids, kas palīdz arī uzlabot tavu veselību.

Kā pareizi kopt orhideju?

Vairumā mājokļu iecienītākais telpaugs, ar ko palutināt acis un izrotāt māju, ir orhidejas. To aristokrātiskais izskats, neparastie ziedi un trauslais maigums spēj savaldzināt jebkuru ziedu cienītāju, tāpēc orhidejas izkonkurējušas daudzus telpaugus. Tomēr cildinātās orhidejas ne katrā mājā aug “griezdamās” un citiem tās ilgu laiku nemaz nezied, turklāt ir grūti atrast tam īsto iemeslu. Patiesībā orhideju kopšana neprasa daudz rūpju, ja ievērosiet šajā rakstā minētās nianses, tad arī tiks iegūts gaidītais rezultāts.

Šķirne

Pirms iegādājies orhideju, vai arī pirms ķeries klāt zieda apkopšanai, pārliecinies par tās šķirni. Protams, šķirnes izvēle nav tik būtiska un nepareizas šķirnes izvēles gadījumā, latvieši neizmirs. Tā kā pasaulē ir vairāk nekā 100 000 orhideju veidu un orhideju hibrīdu, kopšanas specifika var atšķirties, tāpēc vislabāk par to iepriekš painteresēties pie speciālistiem – klātienē vai internetā, vai dārzkopības literatūrā. Vienām orhidejām patiks augstāka temperatūra, citām nedaudz zemāka, viena šķirne augs tikai ārā, citas arī telpās, taču, ja izvēlēsies Phalaenopsis orhideju, kas ir vispieprasītākā šķirne istabas audzēšanā, tad to uzturēšanai jāzina vien pāris noteikumi.

Augsne

Orhidejas neaug parastā zemē, tām nepieciešams īpašs substrāts, kas sastāv no koka mizām, kūdras un koka oglēm. To var iegādāties ziedu veikalos un ziedu bāzēs, un tas ir obligāts pamatnosacījums, lai orhideja spētu “izdzīvot”. Starp citu, substrāta kvalitāti var pārbaudīt, to samitrinot. Ja ūdens tajā uzreiz uzsūcas un pēc pāris dienām tas ir pilnībā izžuvis, tad substrāts ir kvalitatīvs. Kas attiecas uz orhideju mēslošanu, jāņem vērā, ka to var darīt tikai auga aktīvās ziedēšanas laikā un ne biežāk kā reizi mēnesī. Kas svarīgi, jāizvēlas speciālais mēslojums orhidejām, jo ne kompleksais, ne ziedošo telpaugu mēslojums nespēs augam dot to, kas tam nepieciešams.

Podiņš

Katrs, kurš kaut reizi izaudzējis bagātīgu orhideju, iespējams, ir piefiksējis visefektīvāko poda izvēli, tomēr īpaši Phalaenopsis orhideju šķirnēm vislabākie apstākļi tiek nodrošināti plastmasas caurspīdīgos podos. Caurredzamībai jābūt tāpēc, ka saknes piedalās fotosintēzē un, lai tā veiksmīgi noritētu, ir nepieciešama gaisma. Taču ar poda caurredzamību vien nepietiks, tam jābūt arī ar caurumiem, lai saknes elpotu un ūdens lieki neuzkrātos. Orhideju audzēšanas speciālisti iesaka neizvēlēties māla podus un lielus podus, jo augam patīk mazi, caurspīdīgi un caurumoti podi.

Gaisma un siltums

Gaismas un siltuma priekšnosacījumi ir svarīgākie uzreiz pēc atbilstoša orhidejas poda, jo ziedi neplauks, ja gaismas būs par maz vai arī pārlieku daudz. Visatbilstošākais gaismas daudzums orhidejām būs rietumu vai austrumu pusē, taču ziemā tās itin labi jutīsies arī dienvidu pusē. Phalaenopsis orhideju šķirnēm vēlamā temperatūra ir 20-24°C, bet naktī – 15-18°C.

Laistīšana

Aplaimojot orhidejas ar ūdeni, vienmēr der atcerēties – kas par daudz, tas par skādi. Pārlieku liels mitrums orhidejām ir pat nāvīgs, tāpēc nevajadzētu pārlieku daudz tās lutināt ar ūdeni. Ja ar nelielu ūdens daudzumu laistīsi to reizi nedēļā, ar to pilnībā pietiks, un vislabāk to darīt rīta pusē, lai auga saknes līdz vakaram paspēj uzņemt visu nepieciešamo. Lai gan pārlieku liels mitrums orhidejām var skādēt, atceries, ka tas ir tropu augs un ik pa laikam apsmidzinot tās ar siltu dušas ūdeni, tas nāks tikai par labu.

Balsts

Augam jāpatērē arī daudz spēka sava svara noturēšanā, tāpēc izmanto speciālos kociņus, kas palīdz piespraust ar knaģīti smago ziedkātu. Balsts nepieciešams, lai ziedkāti neliecas pāri poda malām, nenolūzt un kā citādi netraumē augu.

Apgriešana

Līdzīgi kā ar citiem augiem, kad nokniebjam noziedējušos ziedus vai iedzeltējušās lapas, arī par orhidejām aizmirst nevajadzētu – svarīgi nogriezt atmirušos ziedkātus, citādi augs patērē spēku tur, kur to nevajag. Kā zināt, ka ziedkāts kalst? Visbiežāk pirms nokalšanas kāts parasti maina krāsu uz dzeltenīgu, oranžu vai pat nedaudz sārtu. Nokaltis ziedkāts visbiežāk ir brūngans, ciets un sauss, gluži kā zars, un tā nokniebšanai vislabāk izmantot dārza šķēres.

Audzētāji uzsver, ka nereti gadījies arī tā, ka ziedkāti, gluži kā iesnaudušies, apstādinot to attīstību. Šādās reizēs noteikti nevajag censties procesu kaut kā paātrināt, nogriežot dzīvos kātus vai tos, kas paspējuši snaudas laikā izaugt. Tas esot normāls process un jāļauj augam pašam attīstīties un augt savā tempā.

Kas svarīgi – kad griez ziedkātu, griezumu veic diagonāli, tad ātrāk veicināsi jauna veidošanos.

Saudzīga pārstādīšana

Orhidejās jāpārstāda ik pēc diviem gadiem. Ar šiem augiem jāapietas ļoti saudzīgi, jo to saknes ir trauslas, tos var traumēt vai pat aplauzt. Substrātu nomaina pilnīgi.

Pirms stādīšanas rūpīgi jāapskata augs un jāatdala visas mīkstās, bojātās, sausās daļas, griezuma vietas jāapstrādā ar kokogli.

Orhideju nestāda dziļi, bet novieto uz poda apakšā izveidota uz kalniņa, brīvās vietas pēc tam pieber ar substrātu.

Ja baidāties sabojāt saknes augu pārstādot, pirmo procedūru veiciet pieredzējuša puķkopja vadībā. Pēc pārstādīšanas nelaistiet orhideju vismaz 3 dienas, bet mēslošanu atsāciet tikai pēc mēneša.

Kā paātrināt orhideju ziedēšanu?

  1. Radi orhidejai temperatūras svārstības: uz nakti noliec podiņu vēsā vietā (līdz 15 grādiem).

  2. Mēslojumā lielāko daļu jāaizņem fosforam, jo tieši šis elements stimulē ziedēšanu, savukārt slāpekļa saturu jāsamazina.

  3. Laistīšanas vietā podiņā ievieto pāris ledus kubiciņus. Arī tas veicinās ātrāku uzziedēšanu.

  4. Mitrina gaisu ap augu.

  5. Podiņu ar orhideju uz piecām dienām novieto tumšā vietā. Pēc trīs nedēļām augs sāks veidot pumpurus. Šis paņēmiens der tikai pieaugušiem un veseliem augiem!

  6. Ja redzi, ka augs nezied, bet aug lapas un saknes, ņem vērā, ka augam ir attīstības laiks. Uz ziediem nāksies pagaidīt!

Ēdamais sausserdis – veselīgs našķis

Tikai retais zina par šo krūmu ar zili violetajām ogām, kas Sibīrijā un Kamčatkā ir lielā cieņā. Iespējams, pie šī vērtīgā auga nezināšanas vainojama salīdzinoši nesenā parādīšanās Latvijā, taču tas neliedz to iepazīt tagad un izmantot veselīgo ogu spēku mūsu pašu labad. Vairāk par sausserdi un tā vērtīgajām īpašībām uzzināsiet šajā rakstā.

Sausserža sugu ir ļoti daudz, aptuveni 200, tomēr vairākums no tām ir dekoratīvi augi, un tikai divas no tām ir pazīstamas kā ēdamās sugas.

Latvijā pazīstamākais ir liānveidīgais sausserdis – mīlestības koks jeb saldā mīlestība – un Tatārijas sausserdis, kas priecē ar spilgti rozā ziediem un sarkanām, taču pārtikā nederīgām ogām.

Ēdami ir tikai to sausseržu augļi, kam ogas zilā krāsā. Tas ir diezgan plašs šķirņu klāsts, kas izveidotas galvenokārt no Kamčatkas sausserža. Agrīnajām, piemēram, Zoluška vai Siņaja ptica – ogas svars nesasniedz gramu, vidējām tās nedaudz lielākas, bet Latvijas zinātnieku izveidotajām vēlīnajām šķirnēm auglis sver pat pusotru gramu.

Agrie sausserži sāk ražot jau maija beigās, priecējot gardēžus pat krietnu brīdi pirms zemenēm. Pamazām pievienojas arī vidējās un vēlīnās šķirnes. Augļi nogatavojas pakāpeniski, bet ir ļoti vārīgi – vācot jāliek plānā kārtiņā un jāsargā no saspiešanas.

Ja augs kārtīgi aprūpēts, pie viena krūma var našķēties aptuveni pusotru nedēļu, ievācot četrus līdz piecus kilogramus ogu. Tās ir gan lielisks pārtikas produkts, gan iedarbīgs veselības profilakses un dziedniecības līdzeklis.

Ja nav vēlēšanās ogas atdot strazdiem, ražas laikā pat nelieli sausserža krūmiņi jānosedz ar tīklu.

Nav kaprīzi

Augsnes izvēles ziņā sausserži ir ļoti pieticīgi – labi augs parastā dārza augsnē. Prasības ir līdzīgas kā citiem ogulājiem: jāņogām, upenēm. Vēlama saulaina vieta. Tad ogas ienāksies agrāk, būs gardākas, ražos bagātīgāk.

Krūmam var dot tādu pašu komplekso pavasara papildmēslojumu kā vairumam dārza augu. Otra barošanas reize varētu būt vasaras vidū – jūlijā, kad ieriešas nākamā gada ražas ziedpumpuri. Taču, ja krūms aug labi, jaunie pieaugumi gari (ap 10 cm), pietiks ar vienu barošanas reizi. Sausseržiem labāk patīk viegli skāba augsne, tāpēc tos var mulčēt ar kūdru. Var arī kūdru iemaisīt stādīšanas bedrē.

Ja krūms šķiet saaudzis par biezu vai kāds zars izšāvies uz sānu, dzinumus var gan īsināt, gan izgriezt. Pavisam pāraugušu var nozāģēt zemu, atstājot tikai stumbenīšus. Ja krūmu plānots piefrizēt, to dara tūliņ pēc ogu apēšanas, citādi nākamajā gadā nebūs ražas.

Pavairot vislabāk ar zālainajiem spraudeņiem jūnija beigās, kad jaunie dzinumi vairs nav zaļi un jēli, bet vēl nav nokoksnējušies.

Lai būtu labāka appute un raža, stāda divus trīs krūmus, vēlams dažādu šķirņu.

Vasarā nenokavē

Sausserža krūma ražīgums atkarīgs no tā, cik prasmīgi to aprūpē. Tam jāizvēlas neapēnota vieta, kā arī pareiza mēslošana. Papildmēslojums (slāpeklis, kālijs, fosfors, mikroelementi) jānodrošina tikai trešajā gadā pēc stādīšanas .

Sausserdim ogas veidojas lapu žāklēs uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja dzinums būs tikai pāris centimetru garš, vairāk par četrām ogām uz tā neaizmetīsies. Jārūpējas, lai dzinumiem būtu vismaz 10 līdz 15 centimetru pieaugums gadā.

Sausserža lapas, kas vācamas vasarā, der dziednieciska novilkuma gatavošanai.

  • Divas tējkarotes lapu aplej ar glāzi vāroša ūdens, pāris stundas ļauj ievilkties, izkāš un lieto pa ēdamkarotei četrreiz dienā, ja ir caureja, kā arī moka nieru un urīnceļu kaites.

  • Līdzīgi gatavo uzlējumu ārīgai lietoša-nai – apdegumu, brūču, čūlu, kā arī iekaisušas gļotādas skalošanai, apmazgāšanai vai kompresēm. Šim nolūkam tāpat der lapu un ziedu maisījums (1:1).

Gan gardi, gan veselīgi

Sausserža augļi ir ne tikai gardi, bet tajos ir tikpat C vitamīna, cik vērtīgāko šķirņu upenēs, tāpēc ogas ir gan atzīstams līdzeklis veselības atgūšanai saaukstēšanās gadījumā, gan profilakses gardums, lai organisms ligas nelaistu klāt.

  • Ogas lietojot, aktivizējas vielmaiņa – organisms straujāk atbrīvojas no visa liekā. Uzlabojas asinsvadu sieniņu caurlaidība – asinis tiek bagātīgāk apgādātas ar skābekli, bet tas rada možumu un labvēlīgi ietekmē atmiņu. Augļi satur pektīnvielas, cukurus, organiskās skābes, vitamīnus, minerālvielas, miecvielas antociānus, flavonoīdus; daudzas no šīm vielām ir iedarbīgi antioksidanti, kas palīdz no organisma izvadīt brīvos radikāļus, tāpēc noder vēža profilaksē.

  • Ja ogu tik daudz, ka svaigā veidā nav notiesājamas, tās var žāvēt un saldēt, izmantot ievārījumam, želejai, kompotam, spiest sulā. Antociānu klātbūtne dara sulu tik piesātinātu, ka to var izmantot gan bālāku sulu paspilgtināšanai, gan dziju krāsošanai.

Sibīrijas un Altaja tautu medicīnā veselības stiprināšanai jau izsenis lietojot arī sausserža ziedus, lapas, kā arī jauno dzinumu mizu, taču Latvijas speciālisti uz to nemudina.

Gan tālab, ka visu auga sastāvdaļu iedarbība mūsu reģionā vēl nav medicīniski pārbaudīta, gan tāpēc, ka vajadzīgo izejvielu iegūšana visbiežāk nodarītu pāri krūmam un mazinātu gaidāmo ražu.

Protams, ja ir vēlēšanās pavasarī pirms ogu nogaršošanas pārliecināties arī par ziedu iedarbību, to var darīt; tas pats attiecināms uz pārējām šī auga sastāvdaļām.

  • Tējkaroti kaltētu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties, lieto ādas un gļotādas iekaisumu apmazgāšanai vai kompresēm.

Rudenī nenokavē

Ja mazdārziņā joprojām sausserža nav, vērts apdomāt tā ieviešanu. Jāstāda vismaz divas ēdamā sausserža šķirnes, lai notiktu svešappute. Protams, stādīšanu var veikt arī agrā pavasarī.

Kultūra ir ilggadīga – pieauguši skaitās tikai septiņgadīgi krūmi, bet intensīvas ražošanas periods ilgst līdz 15 gadiem. Tad ceri sāk vecot, tāpēc tie jāatjauno – gan retinot, gan izgriežot augstos skeletzarus, lai to vietā veidotos spēcīgi sānžuburi. Pēc atjaunošanas krūms bagātīgi ražo līdz 30 gadu vecumam.

Retināšanas laikā izgrieztajiem zariem vērts nošņāpt galotnītes un mēģināt tās nomizot vai sagriezt gabaliņos un sažāvēt (to var veikt arī pavasarī); tradicionālais mizas iegūšanas veids neder, jo resnākos zarus klāj apvalks, kas atgādina sausas lēkšķes.

  • Tējkaroti kaltētas mizas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes pavāra, ļauj stundu ievilkties, nokāš, papildina ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam un lieto pa ēdamkarotei pirms ēdienreizēm, ja moka tūska.

Ziemā nenokavē

Ja uzmācas spēku izsīkums un jaušams vitamīnu trūkums, ja par sevi atgādina asinsvadu kaites un zudis kustēšanās prieks, īstā reize ziest uz pankūkām sausserža ogu želeju vai ievārījumu, pusdienās pamieloties ar atspirdzinošu kompotu vai novārījumu: vienu ēdamkaroti kaltētu sausserža augļu aplej ar glāzi vāroša ūdens, 4 stundas nostādina, izkāš, papildina ar ūdeni, līdz trauks atkal pilns, un dienas gaitā pamazām izmalko.

  • Tā kā sausserža ogas ir pirmais sezonas gardums, pareizāk tās notiesāt svaigas, nevis pūlēties ar gatavošanu uzglabāšanai.

Vilkābeles labās īpašības

Atšķirībā no mūsu senčiem mēs vilkābeli ar savu uzmanību īpaši nelutinām. Un slikti darām, jo košie augļi ir bagāti ar cukuriem, karotīnu, askorbīnskābi un B grupai piederīgšajiem vitamīniem, antociāniem, makro- un mikroelementiem, un pektīnu. Vairāk par vilkābeli un tās izmantošanu uzzināsiet šajā rakstā.

Augs uz mūsu planētas aug jau no mezozoja ēras krīta laikmeta.
Vilkābeles latīniskais nosaukums cēlies no grieķu vārda
„krataios” – stiprais, kas liecina par koksnes īpašībām. Vilkābele aug kā koks vai krūms. Zied ar baltiem, retāk ar sarkanīgiem ziediem. Ziediem ir specifisks aromāts. Augļi ir sarkani, retāk dzelteni – sarkanīgi ar miltainu mīkstumu. Zied maijā – jūnijā. Dabā vilkābele izplatīta galvenokārt Ziemeļamerikā un Eirāzijā, kur tā aug vienatnē vai krūmāju grupās nogāzēs, gravās un mežmalās.

Vilkābele daudzu tautu mitoloģijā dēvēta gan par mērķtiecības simbolu, gan stipro ļaužu koku, gan uzticības nodrošinātāju laulāto attiecībās. Jau senajā Grieķijā tās ziedi un augļi izmantoti arī dziedniecībā.

Vilkābele skaisto ziedu un dekoratīvo augļu dēļ nereti audzēta dzīvžogos, tomēr pieder ārstniecības augiem.

Šim rožu dzimtas krūmam vai kokam sugu daudz, vairāki simti. Latvijā pazīstamākas sešas, septiņas. Tās atšķiras gan pēc lapu formas, gan augļu lieluma un veidola, bet piederīgas ārstnieciskajiem augiem, jo uzlabo sirdsdarbību, sekmē asinsvadu, īpaši vainagartēriju, paplašināšanos, mazina infarkta risku, izceļas ar spēcīgu antioksidanta iedarbību, veicina miega kvalitāti, kliedē nervozumu. Kopā ar ginka preparātiem der atmiņas uzlabošanai.

Izmēģini!

Gan tautas medicīnā, gan farmaceitisko preparātu gatavošanā tikpat plaši kā augļi tiek izmantoti vilkābeles ziedi un jaunās lapas. No tiem gatavotas tējas, uzlējumi, novārījumi, tinktūras un ekstrakti ir labs līdzeklis pret sklerotiskām izmaiņām sirds asinsvados un aritmijas mazināšanai, asinsrites veicināšanai, asinsspiediena pazemināšanai, miega kvalitātes uzlabošanai. Ieteicams arī tiem, kam problēmas ar nierēm un nosliece uz akmeņu veidošanos urīnpūslī.

  • Ātrais līdzeklis spēka atjaunošanai – pavasarī, tikko nokusis sniegs un augi sāk mosties dzīvībai, noguruma aizgaiņāšanai ieteicams pakošļāt vilkābeles sīkzariņus.

  • Ziedu un lapu uzlējums. Divas ēdamkarotes vilkābeles ziedu un lapu maisījuma aplej ar puslitru verdoša ūdens, atstāj pāris stundas ievilkties. Lieto pa 50 mililitriem trīs reizes dienā pirms ēšanas, ja pārlieka vairogdziedzera aktivitāte izraisījusi paātrinātu sirdsdarbību – par mazāko nieku rodas tāds satraukums, ka sirds lec kā neprātīga.

  • Ziedu uzlējums. Ēdamkaroti svaigu vai žāvētu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj slēgtā traukā pāris stundu pastāvēt. Lieto pēc ēšanas pa ceturtdaļaglāzei 3-4 reizes dienā sirsdarbības uzlabošanai.

  • Augļu novārījums. Ēdamkaroti sasmalcinātu augļu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties, dzer pa pusglāzei purms ēšanas asinsspiediena normalizēšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.

  • Vilkābeles tinktūra. Ēdamkaroti svaigu ziedu aplej ar glāzi degvīna un, ik pa laikam saskalinot, ļauj nedēļu ievilkties. Lieto pa 20-30 pilieniem četras reizes dienā pirms ēšanas, ja paaugstināts asinsspiediens, problēmas ar sirds un asinsvadu veselību, traucē klimaksa provocēta neiroze, vecuma bezmiegs vai ja pārlieku aktīvi sācis darboties vairogdziedzeris.

  • Vilkābeles tēja:

1. variants: ēdamkaroti vilkābeles ziedu un tikpat daudz dumbrāju zaķpēdiņu aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties – līdzeklis nieru un urīnpūšļa iekaisuma mazināšanai, pret sāpēm sirds apvidū un paaugstinātu asinsspiedienu.

2. variants: aptuveni vienādās daļās vilkābeles, upeņu un meža zemeņu ziedi, lapas un augļi un mežrozīšu augļi; tos aplej ar verdošu ūdeni (ņem tējkaroti drogas uz glāzi ūdens), uzvāra, ļauj ievilkties. Dzer pa glāzei trīsreiz dienā – pret bezmiegu un reiboņiem, aterosklerozes riska mazināšanai, vairogdziedzera aktivitātes piebremzēšanai un asinsspiediena pazemināšanai.

Veselīgie augļi

Cukuriem, organiskajām skābēm, karotinoīdiem, flavonoīdiem, miecvielām, vitamīniem, eļļām, minerālvielām un citiem labumiem bagātīgie vilkābeles augļi der gan zālēm, gan lietišķam ēdienkartes papildinājumam. Tajos esošo mikroelementu vidū īpaši izceļams selēns, kas vajadzīgs stabiliem nerviem un stiprai imunitātei.

Augļi ir arī laba izejviela ziemai glabājamo krājumu papildināšanai. Gatavojot džemu, biezeni vai ievārījumu, šie kauleņi jāatbrīvo no sēkliņām. To var darīt, gan katru atsevišķi pārgriežot un iztīrot, gan savārītu vai krāsnī izsautētu masu izberžot caur sietu. Tējai, kompotam un veselības maisījumiem paredzētos augļus var žāvēt ar visiem kauliņiem.

  • Vilkābeles augļu biezeni gatavojot, ogas uz lēnas uguns vāra, kamēr mīkstas, izberž caur sietu, kilogramam iegūtās masas pievieno glāzi ūdens un puskilogramu cukura, uzkarsē. Karstu pilda burkās, aizvāko.

  • Veselīguma ziņā nepārspējams ir vilkābeles augļu un brūkleņu biezenis. Pirmie stiprina sirdi, otrās veicina nieru darbību un vienlaikus normalizē asinsspiedienu. Cukura vajag maz, garša brīnišķīga. Tikpat labi ar vilkābeli sader dzērvenes un āboli.

  • Viltotā kafija – vispirms augļus pāris minūtes patur vārošā ūdenī (tas vajadzīgs, lai žāvējot labāk saglabātos spilgtā krāsa), tad nokāš, ar visiem kauliņiem izkaltē, samaļ kafijas dzirnaviņās, attiecībā 3:1 sajauc ar grauzdētiem cigoriņiem. Dzer kafijas vietā. Iespējams, šāda vai mazliet variēta recepte vairāku tautu virtuvē ieguvusi kafijas nosaukumu tālab, ka daudzu organisko skābju vidū augļi satur arī kafijskābi.

  • Vilkābeļu maize – kaltētas un pulverizētas ogas pievieno baltmaizes mīklai, lai piešķirtu tai zeltainu nokrāsu un ļautu ilgāk saglabāties svaigai.

  • Vilkābeles augļu kompots – ienākušos augļus atbrīvo no kauliņiem, pārlej ar cukura sīrupu, uz vairākām stundām atstāj ievilkties, tad sīrupu nokāš un uzvāra, karstu uzlej uz ogām vēlreiz un burkas aizvāko.

  • Atspirdzinošs dzēriens – glāzei vārīta ūdens pievieno vienu ēdamkaroti vilkābeles augļu biezeņa, ēdamkaroti veikalā nopērkama kvasa koncentrāta, tējkaroti medus un ledu un citronu.

  • Vilkābeles augļu un auzu pārslu dzēriens – kilogramu krāsnī sasautētu augļu izberž caur sietu. Uzvāra 300 gramus iepriekšējā vakarā ar trim litriem ūdens pārlietu auzu pārslu, atdzesē, nokāš, novārījumu samaisa ar vilkābeles augļu masu, pievieno simts gramus cukura vai medus. Šāds dzēriens der visiem novārgušajiem, bet jo īpaši veciem ļaudīm, kas sirgst ar sirds un asinsvadu kaitēm vai sūdzas par atmiņas pavājināšanos un bezmiegu.

  • Gogelmogels ar vilkābeli – ēdamkaroti sulas vai biezeņa sajauc ar astoņām ēdamkarotēm kefīra, pievieno olas dzeltenumu, kas sakults ar karoti cukura vai medus.

  • Augļu novārījums – ēdamkaroti sasmalcinātu augļu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties, dzer pa pusglāzei pirms ēšanas asinsspiediena normalizēšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.

Vērts iegaumēt

  • Vilkābeles augļi jāvāc tikai tad, kad īsti ienākušies – pusgatavi tie var izraisīt vieglu saindēšanos. Savukārt ziedkopas raujamas, kamēr tikko sāk plaukt.

  • Ziedu un lapu kaltēšanā temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 °C, žāvējot augļus – līdz 70 °C.

  • Tā kā vilkābele satur bioloģiski aktīvas vielas, no tās gatavoto ievārījumu, kompotu un džemu nevajag apēst par daudz.

Kā cīnīties ar skudrām dārzā?

Siltajā laikā dārza skudras uzstājīgi apsēd pagalmus un dārzus, bieži vien pārvēršot atpūtu par īstām mokām. Šajā rakstā uzzināsiet par dažādām dabai saudzīgām metodēm, kā ar tām cīnīties.

Skudras vienmēr ir pārsteigušas ar savu čaklumu un nebeidzamo darba sparu. Tās lieliski spēj atbrīvot dārzu no dažādiem augu kaitēkļiem, taču diemžēl nereti cīnīties nākas ar viņām pašām. Dārzu saimniekiem ļoti labi ir pazīstams skudru radītais posts – tās var masveidā iznīcināt stādus, ziedus, sēklas un augļus. Tāpēc, ja dārza teritorijā ir parādījušās skudras, no tām jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, jo šie kukaiņi vairojas milzīgā ātrumā.

Kādu kaitējumu dārzam nodara skudras?

Pārsteidzoši, taču skudras var būt arī ļoti noderīgas. Viena skudru pūžna iemītnieki gada laikā spēj iznīcināt līdz pat 20 miljoniem citu dārza kaitēkļu. Taču, ja pamani, ka skudru skaits būtiski pieaug, zini – tava raža ir apdraudēta.

Skudras līdz ar saldo, sulīgo augu atliekām izplata nezāļu sēklas. Tas ir viens no cēloņiem, kas izskaidro straujo nezāļu vairošanos dārza teritorijā.

Viens no nopietnākajiem skudru radītiem dārza apdraudējumiem – laputu izplatīšana. Skudrām garšo laputu izdalītais saldais šķidrums, ko tie lielā daudzumā uzņēmuši no augiem. Tāpēc šos dārzaugu ienaidniekus atšķirībā no citiem kaitēkļiem skudras neaiztiek un pat rūpīgi aizsargā, pārnēsājot tos no vienas vietas uz citu. Laputis negatīvi ietekmē kultūraugu veselību. Izsūcot no augu dzinumiem sulu, kā arī pārnēsājot dažādas slimības un vīrusus, kas inficē augus, rezultātā var rasties diezgan lieli ražas zaudējumi. Laputis ir viens no bīstamākajiem dārza kaitēkļiem, tāpēc, iznīcinot skudras, var izvairīties arī no laputa radītā posta.

Velēnu skudras mēdz bojāt peoniju ziedus un pumpurus.

Melnās skudras visbiežāk iemitinās siltumnīcās.

Rūpējieties, lai augsnes virskārta starp augiem un rindām, tiktu regulāri rušināta. Augiem augot lielākiem, izmantojiet iespēju padziļināt rindstarpu apstrādi. Iespēju robežās to apvienojiet ar laistīšanu. Skudrām lieks mitrums ļoti nepatīk.

Komposta kaudzēs jānodrošina pietiekams mitrums, nepieciešamības gadījumā komposta kaudze jālaista.

Mazos pūžņus var izrakt ar lāpstu un spainī aiznest no dārza prom drošā ~50 metru attālumā.

Ķīmisku līdzekļu izmantošana kaitēkļu iznīcināšanai dārzkopjiem ne vienmēr iet pie sirds. Apstrādājot augus ar ķīmikālijām, tie var uzsūkt dažādas indīgas vielas, tāpēc daudzi cīņā ar kukaiņiem dod priekšroku tautas metodēm.

Vienkārši, bet ne īpaši efektīvi

Vienkāršākais veids – skudru pūznis jāaplej ar verdošu ūdeni. Var mēģināt pūznī nokaisīt ar karstiem pelniem vai atrakt zemi un uzliet karstu saulespuķu eļļu. Cits līdzeklis – izveidot skudru “lamatas”, ar saldu, lipīgu vielu, piemēram, sulu, aplaistīt zaru slotu un novietot to skudru aktīvākajā uzturēšanās vietā. Kukaiņi ātri vien pārmetīsies uz vilinošo saldumu, un tos ar visu slotu varēs iznest no dārza teritorijas.

Tomēr, kā novērots, šie vienkāršie cīņas līdzekļi nav pārāk iedarbīgi. Čaklās skudras parasti pulcējas daudzu miljonu kolonijās, ložņā zem zemes, veidojot tuneļus un kameras reizēm pat pāris metru dziļumā. Un ne eļļa, ne pelni, ne verdošais ūdens nenonāks līdz pūžņa galvenajam “štābam”, kur dzīvo skudru ciltsmāte.

Ziepjūdens

Lai to pagatavotu, nepieciešams izšķīdināt 0,1 litru šķidro ziepju 10 litros ūdens. Pēc tam ar ziepjūdeni jāapsmidzina bojātie augi. Kad šķīdums nožūst, tas pārvēršas par plēves kārtiņu, kas apņem laputi, pārtraucot tam skābekļa padevi un nonāvējot to. Jāatceras, ka augu lapas jāapstrādā no abām pusēm, jo laputis biežāk mitinās zem lapām.

Sīpolu vai ķiploku uzlējums

Dārza kaitēkļiem nepatīk ass aromāts, tāpēc efektīvs līdzeklis cīņā pret tiem ir sīpolu vai ķiploku uzlējums. Šķīdumu pagatavo, ieberot traukā vai burkā iepriekš sasmalcinātu sīpolu vai ķiploku, ko aplej ar ūdeni. Trauks kārtīgi jāaiztaisa ar vāku. Pēc septiņām līdz desmit dienām līdzeklis pret kaitēkļiem būs gatavs, taču tas pirms augu apstrādes jāatšķaida ar ūdeni vienādās proporcijās. Ar pagatavoto uzlējumu apsmidzina visus augus, tādējādi aizbaidot laputi un citus nevēlamus dārza “viesus”.

Arī pētersīļiem piemīt ļoti spēcīgs un ass aromāts, ko skudras nemīl. Smalki sasmalcinātas šo augu daļas sajauc ar augsni, tieši skudru pūznī un to ceļos

No garšaugiem vēl var izmantot sasmalcinātu lavandu vai ierakt skudru pūznī lavandas zariņus. Skudru ceļos var izbērt arī kanēli vai iejaukt to pašā skudru pūznī.

Bīstamais saldums

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā dārzā atbrīvoties no skudrām – netālu no pūžņa novietot trauku ar cukura sīrupu, kurā iemaisīts insekticīds. Skudrām ļoti patīk saldumi, tādēļ viņas ar prieku mainīs savas ikdienas gaitas, lai panašķētos, turklāt uzcienās arī savu ciltsmāti. Apmēram nedēļas laikā varēs novērot, kā skudru pulki manāmi samazinās.

Alumīnija folija

Tāpat cīņā ar skudrām var palīdzēt alumīnija folija. Ar to jāaptin koku stumbri, folijas malas uzlokot uz augšu. Skudras nav tik lokanas, tāpēc tās nespēs tikt pāri asajām folijas malām.

Citrusaugļu mizas uzlējums

Aizbaidīt kukaiņus, nenodarot kaitējumu augiem, var, pagatavojot citrusaugļu mizas uzlējumu, kam ir ļoti spēcīgs aromāts. Tāpat derēs arī strutenes uzlējums, ko var pagatavot, auga ziedus pāris dienas izmērcējot ūdenī.

Vai arī no svaigā rauga vai sausā, sajaucot ar ūdeni, uzbriedina un izveido biezu pastu, pievieno vēl klāt ievārījumu un medu. Nosmērē skudru ceļus.

Nežēlīgāk, bet ar garantiju

Galvenais uzdevums ir iznīcināt skudru pamatēdienu – laputis, kas parasti mitinās krūmos un kokos, zem kuriem parasti izveidojas milzu skudru pūžņi. Koka vai krūma stumbru var aptīt ar līmpapīru (līmes kārta uz ārpusi), skudras viegli uzķersies uz šādu triku un, lienot pa stumbru, pieķersies pie lipīgās virsmas. Kad uz lamatām sakrājies gana daudz skudru, līmpapīru var noņemt un sadedzināt.

Amonjaka šķīdums

Cīņā ar kaitēkļiem nereti izmanto amonjaka šķīdumu, ar kuru aplej skudru pūžņus. Pagatavošana: 10 litros verdoša ūdens izšķīdina vienu ēdamkaroti amonjaka un pievieno divas līdz četras ēdamkarotes cukura. Pēc pusstundas, kad šķīdums iegūs viendabīgu konsistenci, ar to varēs apsmidzināt augus. Šāds līdzeklis vājās amonjaka koncentrācijas dēļ augiem nenodarīs nekādu kaitējumu, taču kukaiņi gan ies bojā.

Borskābe

Borskābe ir iedarbīgs un ļoti efektīvs līdzeklis cīņā pret skudrām un citiem kaitēkļiem. Tas ir drošs gan augiem, gan dzīvniekiem. Borskābes pulveri sajauc vienādās proporcijās ar cukuru. Iegūto maisījumu izkaisa apkārt koku un krūmu stumbriem, uz skudru pūžņiem, kā arī ziedu un dārzeņu dobēm. Pēc kāda laika kukaiņi paši pametīs tava dārza teritoriju.

Viltus mājvietas izveide

Šim nolūkam vajadzēs vidēja izmēra māla puķupodu. To noliek uz skudru ceļa un pēc vairākām nedēļām, kad tās savu mājokli ir pārcēlušas zem puķu poda, podu paceļ un pūzni pārnes prom no dārza vai aplej ar vārošu ūdeni.

Dārza aizsardzība pret kaitēkļiem ir ilgstošs un darbietilpīgs process, tāpēc parazītu parādīšanos vienkāršāk ir novērst laikus, periodiski veicot profilakses pasākumus dārzaugu aizsardzībai ar saudzīgām, bet vienlaikus efektīvām tautas metodēm.