Interesanti un nezināmi fakti par futbolu

Futbols ir pats populārākais sporta veids pasaulē. Tā tas ir gan šobrīd, gan tā arī bija pirms gadiem 20. Ir parādījušies jauni sporta veidi, attīstījušies vecie, bet futbols vienmēr ir noturējies pašā popularitātes virsotnē.

Tas ir tik populārs sporta veids, bet cik daudz tu par to zini? Ja par to zini pietiekami daudz, ka vari precīzi prognozēt dažādu spēļu iznākumu, tad tev noteikti jāapskata arī totalizatori Latvijā, jo tur tu vari prognozēt rezultātus ne tikai prieka pēc, bet ar pareizu prognozi vari arī laimēt naudu.

Ko tu nezini par futbolu

Izrādās, ka futbols ir izgudrots Ķīnā. Iespējams, ka daudzi futbola fani minētu, ka tas radies Eiropā vai Brazīlijā, tomēr tā nav pareizā atbilde. Neskatoties uz to, ka tas radies Ķīnā, tur šis sporta veids tomēr nav tik populārs kā citur, kā arī Ķīnas futbola rezultāti nav tik iespaidīgi, kā varētu domāt.

Katrā futbola spēlē futbolisti noskrien ap 10 km. Futbols ir fizisks sporta veids, kaut arī no malas varbūt liekas, ka sportisti tikai skraida pa laukumu un dzenā bumbu. Futbolistiem nepieciešama laba fiziskā forma, kā arī spēja koncentrēties.

Kur ražo futbola bumbas?

Uz šo jautājumu daudzi noteikti mēģinātu atbildēt – Ķīnā. Tā gan nav taisnība. Lielāko daļu futbola bumbu (ap 80%) saražo Pakistānā – visai negaidīta atbilde.

Interesanti ir arī tas, ka futbola bumbas izmēri nav mainījušies 120 gadus. Gan bumbas forma, gan izmērs ir saglabājies nemainīgs ļoti ilgu laiku.

Vislielākais futbola spēles rezultāts ir bijis 149-0. Tā bija Madagaskaras čempionāta spēle starp diviem Madagaskaras futbola klubiem. Lai sasniegtu šādu rezultātu – vienai komandai ir jābūt ļoti labai un veiksmīgai, bet otrai komandai daudz sliktākai, kā arī ļoti neveiksmīgai.

Vārtsargu atšķirīgie formas tērpi

Noteikti katrs, kurš ir redzējis kādu futbola spēli, ir pamanījis, ka vārtsargiem nav tādas pašas krāsas sporta tērps, kā viņu komandas biedriem. Tas ir tāpēc, lai tiesnesim ir vieglāk pamanīt – kurš ir vārtsargs, jo tas ir vienīgais spēlētājs, kurš drīkst bumbu aiztikt ar rokām. Tomēr ne vienmēr vārtsargiem bijusi atšķirīgas krāsas forma – līdz pat 1913. gadam vārtsargiem bijis tāds pats tērps, kā viņu komandas biedriem.

Futbola klubi

Mūsdienās ir ļoti daudz futbola klubu, kuri savā starpā sacenšas. Pirmais futbola klubs tika izveidots Anglijā 1857. gadā.

Savukārt 1937. gadā pirmo reizi TV tika pārraidīta futbola spēle. Šobrīd futbola spēlēm var sekot līdzi dažādos veidos – gan radio, gan TV, gan internetā.

Mūsdienu tendences

E-sports mūsdienās ir kļuvis visai populārs. Tā būtībā ir datorspēļu spēlēšana, bet ne vienkārši prieka pēc – tās ir nopietnas sacensības profesionāļu starpā. Ir pat oficiālas komandas un starptautiskas sacīkstes.

Arī futbols tiek spēlēts virtuāli – daudzi noteikti ir izmēģinājuši kaut vienu futbola datorspēli, piemēram, FIFA. Šobrīd arī datorspēļu futbols tiek oficiāli atzīts kā reāls sports. Nākotnē varēsim aktīvi sekot līdzi ne tikai reālām futbola spēlēm, bet arī virtuālām.

Mūsdienu pašreizējās situācijas dēļ – kad reālu sporta veidu praktizēšana ne vienmēr ir tik vienkārša (īpaši amatieru līmenī), tad nav nekāds brīnums, ka cilvēki vairāk un vairāk pievēršas virtuāliem sporta veidiem. Ir liela iespēja, ka nākotnē pasaulē būs pazīstami arī virtuālo spēļu labākie spēlētāji, tāpat, kā šobrīd visā pasaulē pazīst Ronaldo vai Messi.

Kas tev būtu jāzina par fiziskām aktivitātēm

Visi noteikti zina, ka sportošana ir vēlama – katram būtu jāveic kaut kādas fiziskās aktivitātes, lai būtu laba veselība. Galvenais pat nav izskats, bet tieši veselības uzturēšana. Tomēr – kādi vēl labumi no sportošanas, un kāpēc ir tik daudz jāsporto?

Mūsdienās par sportu tiek uzskatīts arī e-sports jeb dažādu spēļu spēlēšana datorā. Ja vēlies pamēģināt ko tādu, tad apmeklē vietni www.online-casinos.lv, tomēr neaizmirsti arī par fiziskām aktivitātēm, jo e-sports tomēr ir sēdoša izklaide.

Dažādi mīti

Par jebkuru tēmu var atrast dažādus mītus – tai skaitā arī par sportošanu. Visvienkāršākais veids, kā mūsdienās cilvēki atrod dažādus padomus par sportošanu mājas apstākļos (it īpaši, ja iepriekš nav bijusi liela saskarsme ar sportu) ir internets. Internetā var atrast visu – gan noderīgu, gan maldinošu informāciju.

Bieži vien cilvēki atrod kādu vieglu metodi, kā, piemēram, ātrāk atbrīvoties no liekā svara vai “uzkačāt” muskuļus. Tas ir tikai normāli, jo cilvēki negrib darīt kaut ko pārāk sarežģītu vai ko tādu, kas prasa pārāk daudz laika. Tomēr ir jāatceras, ka ne vienmēr tas vieglākais un ātrākais variants būs tas labākais risinājums.

Arī meklējot dažādus padomus par fiziskajām aktivitātēm var atrast dažādus nepareizus ieteikumus. Iespējams, ka šie nepareizie padomi var it kā paveikt to, ko sola, bet efekts tomēr var būt īslaicīgs. Tāpēc labāk – ja vēlies ilgstošu efektu – ir atrast uzticamus padomus vai vērsties pie profesionāliem treneriem.

Kad sportot?

Daudziem ir priekšstats, ka ir jāsporto no rītiem – tāpēc daudzi nesporto, jo vienkārši nespēj piecelties pietiekami agri, lai pirms darba vēl paspētu aiziet paskriet vai veikt kādus vingrinājumus mājās.

Īstenībā nav tik nozīmīgs treniņu laiks, jo katrs cilvēks tomēr ir atšķirīgs. Ir gan pūces, gan cīruļi – un pūcēm būs grūti sevi piespiest piecelties agri no rīta, lai sportotu. Un tas arī nav diez ko veselīgi – sportot brīdī, kad esi vēl daļēji aizmidzis un galīgi negribi to darīt.

Katram jāatrod savs piemērotākais laiks sportošanai – turklāt, nav nepieciešams ievērot vienu un to pašu laiku. Ja vienu dienu ir vēlme sportot no rīta, bet otrā dienā vakarā – tas nav nekas slikts. Galvenais ir ieklausīties savā ķermenī un nespiest sportot brīdī, kad to patiešām nevēlies (tikai neizmanto to kā attaisnojumu, lai izvairītos no sportošanas).

Cik bieži būtu jāsporto?

Mūsdienās cilvēki ir ļoti aizņemti, tāpēc var būt grūti atrast laiku sportošanai. Teorētiski iesaka vismaz 3-5 treniņus nedēļā, lai būtu efekts gan uz vizuālo, gan uz pašsajūtu, kā arī, lai nepazaudētu sasniegto – ieteicams nepārtraukt treniņus pat uz nedēļu.

Realitātē tomēr būs grūti pieturēties pie šāda plāna, jo, piemēram, ja uz nedēļu esi apslimis vai dodies kādā komandējumā vai atvaļinājumā uz nedēļu vai divām, tad būs grūti pieturēties pie treniņu plāna un neizlaist pat nedēļu. Ja tavs mērķis nav iegūt ļoti sportisku augumu un “uzkačāt” muskuļus, tad mierīgi vari sportot tad, kad to vari.

Motivācija ir ļoti svarīga, tāpēc, ja cilvēkam pasaka, ka, lai sasniegtu kādu rezultātu, ir jāsporto kādas 4 reizes nedēļā, tad daudzi tam atmetīs ar roku pirms vēl būs sākuši, jo daudziem nav laika, lai ko tādu darītu 4 reizes nedēļā. Tomēr arī treniņu garums var būt visāds – nav obligāti jāsporto stundu vai ilgāk – pietiek arī, ja pavingro kaut vai 10-15 min dienā, jo jebkādas fiziskās aktivitātes ir vēlamas veselības uzturēšanai.

Ostapenko kārtējā uzvara

Latvija var lepoties ar labiem sasniegumiem tenisā pēdējos pāris gadus. It īpaši – sieviešu tenisā. Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko ir guvušas ne vienu vien ievērojamu uzvaru.

Latvijas pirmā rakete

Aļona Ostapenko ir Latvijas labākā tenisiste. Šobrīd pēc ranga viņa ir pirmajā vietā Latvijā. Pat ja neesi skatījies nevienu tenisa maču, kurā spēlē Ostapenko, tad noteikti vismaz esi dzirdējis viņas vārdu.

Teniss – joprojām populārs

Teniss jau gadiem ilgi ir visnotaļ populāra spēle visā pasaulē. Tas gan ir salīdzinoši dārgs sporta veids, tāpēc Latvijā nav tik daudz tenisistu. Bet tie, kuri tomēr spēlē tenisu, sasniedz diezgan labus rezultātus, tāpēc nav par ko sūdzēties.

Ja tev patīk vērot tenisu, kā arī tev izdodas precīzi prognozēt spēļu iznākumus, tad vari pamēģināt šādā veidā nopelnīt papildus naudu. Izmēģini kādu online kazino Latvijā, kur var veikt likmes uz dažādiem sporta notikumiem – gan tenisu, gan visiem citiem populārajiem sporta veidiem.

WTA 500 turnīrs

Kaut arī pandēmijas dēļ daudzi sporta pasākumi ir atcelti, kaut kas tomēr notiek. Daudzi sporta veidi sāk atgriezties savā ierastajā ritmā. Arī tenisa spēles ir atsākušās.

Sporta pasākumi, kas pašlaik notiek, lielākoties notiek bez skatītāju klātbūtnes tribīnēs. Šādas sacensības sportistiem noteikti šķiet visai dīvainas, jo nav ierastās atmosfēras.

Arī WTA 500 turnīrs šobrīd notiek pilnā sparā. Sportistiem noteikti vajag daudz vairāk noskaņoties, nekā ierasts, lai būtu sajūta, ka piedalies īstās sacensībās, ne tikai parastā treniņā, jo nav skatītāju.

Skatītājiem, protams, ir iespēja šos sporta pasākumus vērot attālināti – vai nu TV, vai kādā interneta tiešraidē. Tas nav ideāls variants, taču labāk tā, nekā vispār bez nevienām sporta sacīkstēm.

Ostapenko spēle

Arī latviešu sportisti aktīvi piedalās dažādās starptautiskās sacensībās. WTA 500 turnīrā galvenās cerības tiek liktas uz Ostapenko – vismaz latviešu fani noteikti cer uz labiem rezultātiem.

Ostapenko pašlaik ir guvusi jau divas uzvaras šajā turnīrā. Viņa spēlē gan solo tenisu, gan arī dubultspēles. Dubultspēlē viņa spēlē kopā ar rumānieti Moniku Nikulesku.

Turnīra pirmā kārta

Aļona Ostapenko pirmās kārtas spēlē tikās ar nīderlandieti Kiki Bertensu. Nīderlandietei šī bija pirmā spēle pēc traumas izārstēšanas. Ostapenko guva pārliecinošu uzvaru divos setos ar rezultātu 6-0, 6-2.

Ostapenko jau iepriekš ir spēlējusi pret šo sportisti, un uzvaru/zaudējumu attiecība ir 50/50. Nākamajā turnīra kārtā viņa tiksies ar Ķīnas sportisti Cjaņu Vanu vai amerikānieti Džesiku Pegulu – atkarībā no tā, kura no viņām uzvarēs savstarpējā spēlē.

Dubultspēles

Ostapenko vienlīdz labi spēlē gan vienspēles, gan dubultspēles. Abos spēļu veidos viņai ir labi rezultāti – ne katrs sportists var uzrādīt vienlīdz labus rezultātus abās disciplīnās.

Aļona Ostapenko WTA 500 turnīrā piedalās gan vienspēlē, gan dubultspēlē. Arī dubultspēlē viņa ir uzvarējusi pirmajā spēļu kārtā. Viņa kopā ar savu dubultspēļu partneri pieveica Japānas duetu – Šuko Aojamu un Enu Šibaharu.

Uzvara šajā spēlē bija diezgan pārliecinoša. Sportistes uzvarēja savas pretinieces divos setos ar rezultātu 6-4, 6-2.

Turpmākās spēles

Turnīrs joprojām notiek pilnā sparā, tāpēc varam joprojām cerēt uz izciliem rezultātiem. Ostapenko ir lieliska tenisiste, kura sevi ir vairākkārt pierādījusi, tāpēc arī varam cerēt uz augstām vietām, kā arī pakāpšanos pasaules rangā.

Ir patīkami, ka dažādas starptautiskās sacensības tiek atsāktas dažādos sporta veidos. Visticamāk visai drīz varēsim sekot vēl vairāk aizraujošiem sporta notikumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Kāds labums no velobraukšanas

Velosipēds nav tikai vienkāršs transporta līdzeklis. Tas nav domāts tikai, lai ātrāk nokļūtu no viena punkta līdz otram. Patiesībā velosipēdam ir daudz labu plusu, par kuriem ikdienā varbūt nemaz neiedomājamies.

Velosipēda pozitīvās īpašības

Pirmkārt, braukšana ar velosipēdu ir ļoti svarīga veselībai. Svarīgākais ir tas, ka braucot ar riteni tu pavadi laiku svaigā gaisā. Cilvēkam uzturēšanās svaigā gaisā ir ļoti svarīga un nepieciešama.

Ikdienu lielākā daļa pavada iekštelpās – ofisos, biroju ēkās, skolās. Arī pandēmijas dēļ cilvēki daudz mazāk dodas svaigā gaisā. Izbrauciens ar velosipēdu nodrošina iespēju pietiekami daudz laika pavadīt svaigā gaisā, lai organisms uzņemtu nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Skābeklis ir svarīgs, lai nesāpētu galva, būtu daudz enerģijas un smadzenes darbotos. Arī miega kvalitāte uzlabojas, kas ir būtiski veselīgam dzīvesveidam.

Arī iekštelpās laiku var pavadīt labi – kaut vai uz velotrenažiera. Tas gan nav tas pats, bet labāk tā, nekā vispār bez fiziskām aktivitātēm. Ja vēlies nedaudz atpūsties, tad vari ieskatīties vietnē www.kazinopasaule.lv, un tur atklāt plašu un interesantu spēļu klāstu.

Braucieni pie dabas

Vislabāk būtu ar velosipēdu doties kādā izbraucienā pie dabas – mežā, pie jūras, parkā, jo pilsētas centra gaiss nav tas pats svaigākais. Tālāk no pilsētas gaisa kvalitāte būs labāka.

Fiziskā slodze

Ar riteņbraukšanu iespējams uzlabot fizisko formu – vari sadedzināt nevēlamās kalorijas un uzlabot jeb uzkačāt kāju muskuļus. Lieko tauku slānis samazināsies arī citās ķermeņa daļās, ja brauksi ar velosipēdu pietiekami regulāri. Turklāt, kājas nekļūs tādas kā kultūristiem pat tad, ja regulāri braukāsi ar velosipēdu – no tā sievietes bieži vien baidās, jo nevēlas kļūt nesievišķīgas.

Braukāšana ar velosipēdu panāks pretējo – kājas būs slaidas, kā arī dibena forma uzlabosies –kļūs stingrāka un tvirtāka. Velosipēds, protams, uzlabo ne tikai cilvēka fizisko, bet arī garīgo pasauli. Fiziskas aktivitātes, principā jebkādas fiziskas aktivitātes, uzlabo gan pašsajūtu, gan garastāvokli.

Laimes hormons

Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, izdalās tā saucamais laimes hormons, kurš uzlabo cilvēku garastāvokli. Cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ ir skumji vai slīgst depresijā tieši iesaka nodarboties ar kādām fiziskām aktivitātēm, lai pastiprināti izdalītu šo hormonu un cilvēks justos labāk. Tas ir īpaši aktuāli esošās pandēmijas dēļ, kad cilvēki jūtas noslēgti un vientuļi.

Velosipēds ir labs variants, jo tajā nav jāiegulda lieli līdzekļi – tikai atliek iegādāties, aizņemties vai iznomāt velosipēdu. Mūsdienās velo noma ir pieejama daudz kur, tā ka nebūs grūti atrast kādu nomas punktu.

Sliktos laika apstākļos varbūt nebūs vēlme braukt ar riteni, bet pavasarī un vasarā ir daudz brīnišķīgu dienu, lai baudītu šo aktivitāti. Pilnīgi pietiek ar dažām reizēm nedēļā, turklāt, nav nepieciešams veikt lielus attālumus, lai uzturētu labu fizisko un garīgo formu.

Arī miega problēmas šādi var atrisināt jau iepriekš minēto iemeslu dēļ – svaigais gaiss un fiziska aktivitāte. Ja ir problēmas aizmigt, tad vispirms vajag pamēģināt, piemēram, velobraukšanu, nevis dzert miegazāles, jo tas būs daudz veselīgāk un pareizāk.

Kopīga aktivitāte

Velobraukšanu iespējams izveidot kā kopīgu pasākumu ar draugiem vai radiem. Arī pandēmijas laikā tas ir iespējams, jo tā ir sportiska aktivitāte ārā, kā arī ar distances ievērošanu problēmu diez vai būs. Tas ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids, kas palīdz arī uzlabot tavu veselību.

Kā pareizi kopt orhideju?

Vairumā mājokļu iecienītākais telpaugs, ar ko palutināt acis un izrotāt māju, ir orhidejas. To aristokrātiskais izskats, neparastie ziedi un trauslais maigums spēj savaldzināt jebkuru ziedu cienītāju, tāpēc orhidejas izkonkurējušas daudzus telpaugus. Tomēr cildinātās orhidejas ne katrā mājā aug “griezdamās” un citiem tās ilgu laiku nemaz nezied, turklāt ir grūti atrast tam īsto iemeslu. Patiesībā orhideju kopšana neprasa daudz rūpju, ja ievērosiet šajā rakstā minētās nianses, tad arī tiks iegūts gaidītais rezultāts.

Šķirne

Pirms iegādājies orhideju, vai arī pirms ķeries klāt zieda apkopšanai, pārliecinies par tās šķirni. Protams, šķirnes izvēle nav tik būtiska un nepareizas šķirnes izvēles gadījumā, latvieši neizmirs. Tā kā pasaulē ir vairāk nekā 100 000 orhideju veidu un orhideju hibrīdu, kopšanas specifika var atšķirties, tāpēc vislabāk par to iepriekš painteresēties pie speciālistiem – klātienē vai internetā, vai dārzkopības literatūrā. Vienām orhidejām patiks augstāka temperatūra, citām nedaudz zemāka, viena šķirne augs tikai ārā, citas arī telpās, taču, ja izvēlēsies Phalaenopsis orhideju, kas ir vispieprasītākā šķirne istabas audzēšanā, tad to uzturēšanai jāzina vien pāris noteikumi.

Augsne

Orhidejas neaug parastā zemē, tām nepieciešams īpašs substrāts, kas sastāv no koka mizām, kūdras un koka oglēm. To var iegādāties ziedu veikalos un ziedu bāzēs, un tas ir obligāts pamatnosacījums, lai orhideja spētu “izdzīvot”. Starp citu, substrāta kvalitāti var pārbaudīt, to samitrinot. Ja ūdens tajā uzreiz uzsūcas un pēc pāris dienām tas ir pilnībā izžuvis, tad substrāts ir kvalitatīvs. Kas attiecas uz orhideju mēslošanu, jāņem vērā, ka to var darīt tikai auga aktīvās ziedēšanas laikā un ne biežāk kā reizi mēnesī. Kas svarīgi, jāizvēlas speciālais mēslojums orhidejām, jo ne kompleksais, ne ziedošo telpaugu mēslojums nespēs augam dot to, kas tam nepieciešams.

Podiņš

Katrs, kurš kaut reizi izaudzējis bagātīgu orhideju, iespējams, ir piefiksējis visefektīvāko poda izvēli, tomēr īpaši Phalaenopsis orhideju šķirnēm vislabākie apstākļi tiek nodrošināti plastmasas caurspīdīgos podos. Caurredzamībai jābūt tāpēc, ka saknes piedalās fotosintēzē un, lai tā veiksmīgi noritētu, ir nepieciešama gaisma. Taču ar poda caurredzamību vien nepietiks, tam jābūt arī ar caurumiem, lai saknes elpotu un ūdens lieki neuzkrātos. Orhideju audzēšanas speciālisti iesaka neizvēlēties māla podus un lielus podus, jo augam patīk mazi, caurspīdīgi un caurumoti podi.

Gaisma un siltums

Gaismas un siltuma priekšnosacījumi ir svarīgākie uzreiz pēc atbilstoša orhidejas poda, jo ziedi neplauks, ja gaismas būs par maz vai arī pārlieku daudz. Visatbilstošākais gaismas daudzums orhidejām būs rietumu vai austrumu pusē, taču ziemā tās itin labi jutīsies arī dienvidu pusē. Phalaenopsis orhideju šķirnēm vēlamā temperatūra ir 20-24°C, bet naktī – 15-18°C.

Laistīšana

Aplaimojot orhidejas ar ūdeni, vienmēr der atcerēties – kas par daudz, tas par skādi. Pārlieku liels mitrums orhidejām ir pat nāvīgs, tāpēc nevajadzētu pārlieku daudz tās lutināt ar ūdeni. Ja ar nelielu ūdens daudzumu laistīsi to reizi nedēļā, ar to pilnībā pietiks, un vislabāk to darīt rīta pusē, lai auga saknes līdz vakaram paspēj uzņemt visu nepieciešamo. Lai gan pārlieku liels mitrums orhidejām var skādēt, atceries, ka tas ir tropu augs un ik pa laikam apsmidzinot tās ar siltu dušas ūdeni, tas nāks tikai par labu.

Balsts

Augam jāpatērē arī daudz spēka sava svara noturēšanā, tāpēc izmanto speciālos kociņus, kas palīdz piespraust ar knaģīti smago ziedkātu. Balsts nepieciešams, lai ziedkāti neliecas pāri poda malām, nenolūzt un kā citādi netraumē augu.

Apgriešana

Līdzīgi kā ar citiem augiem, kad nokniebjam noziedējušos ziedus vai iedzeltējušās lapas, arī par orhidejām aizmirst nevajadzētu – svarīgi nogriezt atmirušos ziedkātus, citādi augs patērē spēku tur, kur to nevajag. Kā zināt, ka ziedkāts kalst? Visbiežāk pirms nokalšanas kāts parasti maina krāsu uz dzeltenīgu, oranžu vai pat nedaudz sārtu. Nokaltis ziedkāts visbiežāk ir brūngans, ciets un sauss, gluži kā zars, un tā nokniebšanai vislabāk izmantot dārza šķēres.

Audzētāji uzsver, ka nereti gadījies arī tā, ka ziedkāti, gluži kā iesnaudušies, apstādinot to attīstību. Šādās reizēs noteikti nevajag censties procesu kaut kā paātrināt, nogriežot dzīvos kātus vai tos, kas paspējuši snaudas laikā izaugt. Tas esot normāls process un jāļauj augam pašam attīstīties un augt savā tempā.

Kas svarīgi – kad griez ziedkātu, griezumu veic diagonāli, tad ātrāk veicināsi jauna veidošanos.

Saudzīga pārstādīšana

Orhidejās jāpārstāda ik pēc diviem gadiem. Ar šiem augiem jāapietas ļoti saudzīgi, jo to saknes ir trauslas, tos var traumēt vai pat aplauzt. Substrātu nomaina pilnīgi.

Pirms stādīšanas rūpīgi jāapskata augs un jāatdala visas mīkstās, bojātās, sausās daļas, griezuma vietas jāapstrādā ar kokogli.

Orhideju nestāda dziļi, bet novieto uz poda apakšā izveidota uz kalniņa, brīvās vietas pēc tam pieber ar substrātu.

Ja baidāties sabojāt saknes augu pārstādot, pirmo procedūru veiciet pieredzējuša puķkopja vadībā. Pēc pārstādīšanas nelaistiet orhideju vismaz 3 dienas, bet mēslošanu atsāciet tikai pēc mēneša.

Kā paātrināt orhideju ziedēšanu?

  1. Radi orhidejai temperatūras svārstības: uz nakti noliec podiņu vēsā vietā (līdz 15 grādiem).

  2. Mēslojumā lielāko daļu jāaizņem fosforam, jo tieši šis elements stimulē ziedēšanu, savukārt slāpekļa saturu jāsamazina.

  3. Laistīšanas vietā podiņā ievieto pāris ledus kubiciņus. Arī tas veicinās ātrāku uzziedēšanu.

  4. Mitrina gaisu ap augu.

  5. Podiņu ar orhideju uz piecām dienām novieto tumšā vietā. Pēc trīs nedēļām augs sāks veidot pumpurus. Šis paņēmiens der tikai pieaugušiem un veseliem augiem!

  6. Ja redzi, ka augs nezied, bet aug lapas un saknes, ņem vērā, ka augam ir attīstības laiks. Uz ziediem nāksies pagaidīt!

Ēdamais sausserdis – veselīgs našķis

Tikai retais zina par šo krūmu ar zili violetajām ogām, kas Sibīrijā un Kamčatkā ir lielā cieņā. Iespējams, pie šī vērtīgā auga nezināšanas vainojama salīdzinoši nesenā parādīšanās Latvijā, taču tas neliedz to iepazīt tagad un izmantot veselīgo ogu spēku mūsu pašu labad. Vairāk par sausserdi un tā vērtīgajām īpašībām uzzināsiet šajā rakstā.

Sausserža sugu ir ļoti daudz, aptuveni 200, tomēr vairākums no tām ir dekoratīvi augi, un tikai divas no tām ir pazīstamas kā ēdamās sugas.

Latvijā pazīstamākais ir liānveidīgais sausserdis – mīlestības koks jeb saldā mīlestība – un Tatārijas sausserdis, kas priecē ar spilgti rozā ziediem un sarkanām, taču pārtikā nederīgām ogām.

Ēdami ir tikai to sausseržu augļi, kam ogas zilā krāsā. Tas ir diezgan plašs šķirņu klāsts, kas izveidotas galvenokārt no Kamčatkas sausserža. Agrīnajām, piemēram, Zoluška vai Siņaja ptica – ogas svars nesasniedz gramu, vidējām tās nedaudz lielākas, bet Latvijas zinātnieku izveidotajām vēlīnajām šķirnēm auglis sver pat pusotru gramu.

Agrie sausserži sāk ražot jau maija beigās, priecējot gardēžus pat krietnu brīdi pirms zemenēm. Pamazām pievienojas arī vidējās un vēlīnās šķirnes. Augļi nogatavojas pakāpeniski, bet ir ļoti vārīgi – vācot jāliek plānā kārtiņā un jāsargā no saspiešanas.

Ja augs kārtīgi aprūpēts, pie viena krūma var našķēties aptuveni pusotru nedēļu, ievācot četrus līdz piecus kilogramus ogu. Tās ir gan lielisks pārtikas produkts, gan iedarbīgs veselības profilakses un dziedniecības līdzeklis.

Ja nav vēlēšanās ogas atdot strazdiem, ražas laikā pat nelieli sausserža krūmiņi jānosedz ar tīklu.

Nav kaprīzi

Augsnes izvēles ziņā sausserži ir ļoti pieticīgi – labi augs parastā dārza augsnē. Prasības ir līdzīgas kā citiem ogulājiem: jāņogām, upenēm. Vēlama saulaina vieta. Tad ogas ienāksies agrāk, būs gardākas, ražos bagātīgāk.

Krūmam var dot tādu pašu komplekso pavasara papildmēslojumu kā vairumam dārza augu. Otra barošanas reize varētu būt vasaras vidū – jūlijā, kad ieriešas nākamā gada ražas ziedpumpuri. Taču, ja krūms aug labi, jaunie pieaugumi gari (ap 10 cm), pietiks ar vienu barošanas reizi. Sausseržiem labāk patīk viegli skāba augsne, tāpēc tos var mulčēt ar kūdru. Var arī kūdru iemaisīt stādīšanas bedrē.

Ja krūms šķiet saaudzis par biezu vai kāds zars izšāvies uz sānu, dzinumus var gan īsināt, gan izgriezt. Pavisam pāraugušu var nozāģēt zemu, atstājot tikai stumbenīšus. Ja krūmu plānots piefrizēt, to dara tūliņ pēc ogu apēšanas, citādi nākamajā gadā nebūs ražas.

Pavairot vislabāk ar zālainajiem spraudeņiem jūnija beigās, kad jaunie dzinumi vairs nav zaļi un jēli, bet vēl nav nokoksnējušies.

Lai būtu labāka appute un raža, stāda divus trīs krūmus, vēlams dažādu šķirņu.

Vasarā nenokavē

Sausserža krūma ražīgums atkarīgs no tā, cik prasmīgi to aprūpē. Tam jāizvēlas neapēnota vieta, kā arī pareiza mēslošana. Papildmēslojums (slāpeklis, kālijs, fosfors, mikroelementi) jānodrošina tikai trešajā gadā pēc stādīšanas .

Sausserdim ogas veidojas lapu žāklēs uz iepriekšējā gada dzinumiem. Ja dzinums būs tikai pāris centimetru garš, vairāk par četrām ogām uz tā neaizmetīsies. Jārūpējas, lai dzinumiem būtu vismaz 10 līdz 15 centimetru pieaugums gadā.

Sausserža lapas, kas vācamas vasarā, der dziednieciska novilkuma gatavošanai.

  • Divas tējkarotes lapu aplej ar glāzi vāroša ūdens, pāris stundas ļauj ievilkties, izkāš un lieto pa ēdamkarotei četrreiz dienā, ja ir caureja, kā arī moka nieru un urīnceļu kaites.

  • Līdzīgi gatavo uzlējumu ārīgai lietoša-nai – apdegumu, brūču, čūlu, kā arī iekaisušas gļotādas skalošanai, apmazgāšanai vai kompresēm. Šim nolūkam tāpat der lapu un ziedu maisījums (1:1).

Gan gardi, gan veselīgi

Sausserža augļi ir ne tikai gardi, bet tajos ir tikpat C vitamīna, cik vērtīgāko šķirņu upenēs, tāpēc ogas ir gan atzīstams līdzeklis veselības atgūšanai saaukstēšanās gadījumā, gan profilakses gardums, lai organisms ligas nelaistu klāt.

  • Ogas lietojot, aktivizējas vielmaiņa – organisms straujāk atbrīvojas no visa liekā. Uzlabojas asinsvadu sieniņu caurlaidība – asinis tiek bagātīgāk apgādātas ar skābekli, bet tas rada možumu un labvēlīgi ietekmē atmiņu. Augļi satur pektīnvielas, cukurus, organiskās skābes, vitamīnus, minerālvielas, miecvielas antociānus, flavonoīdus; daudzas no šīm vielām ir iedarbīgi antioksidanti, kas palīdz no organisma izvadīt brīvos radikāļus, tāpēc noder vēža profilaksē.

  • Ja ogu tik daudz, ka svaigā veidā nav notiesājamas, tās var žāvēt un saldēt, izmantot ievārījumam, želejai, kompotam, spiest sulā. Antociānu klātbūtne dara sulu tik piesātinātu, ka to var izmantot gan bālāku sulu paspilgtināšanai, gan dziju krāsošanai.

Sibīrijas un Altaja tautu medicīnā veselības stiprināšanai jau izsenis lietojot arī sausserža ziedus, lapas, kā arī jauno dzinumu mizu, taču Latvijas speciālisti uz to nemudina.

Gan tālab, ka visu auga sastāvdaļu iedarbība mūsu reģionā vēl nav medicīniski pārbaudīta, gan tāpēc, ka vajadzīgo izejvielu iegūšana visbiežāk nodarītu pāri krūmam un mazinātu gaidāmo ražu.

Protams, ja ir vēlēšanās pavasarī pirms ogu nogaršošanas pārliecināties arī par ziedu iedarbību, to var darīt; tas pats attiecināms uz pārējām šī auga sastāvdaļām.

  • Tējkaroti kaltētu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties, lieto ādas un gļotādas iekaisumu apmazgāšanai vai kompresēm.

Rudenī nenokavē

Ja mazdārziņā joprojām sausserža nav, vērts apdomāt tā ieviešanu. Jāstāda vismaz divas ēdamā sausserža šķirnes, lai notiktu svešappute. Protams, stādīšanu var veikt arī agrā pavasarī.

Kultūra ir ilggadīga – pieauguši skaitās tikai septiņgadīgi krūmi, bet intensīvas ražošanas periods ilgst līdz 15 gadiem. Tad ceri sāk vecot, tāpēc tie jāatjauno – gan retinot, gan izgriežot augstos skeletzarus, lai to vietā veidotos spēcīgi sānžuburi. Pēc atjaunošanas krūms bagātīgi ražo līdz 30 gadu vecumam.

Retināšanas laikā izgrieztajiem zariem vērts nošņāpt galotnītes un mēģināt tās nomizot vai sagriezt gabaliņos un sažāvēt (to var veikt arī pavasarī); tradicionālais mizas iegūšanas veids neder, jo resnākos zarus klāj apvalks, kas atgādina sausas lēkšķes.

  • Tējkaroti kaltētas mizas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes pavāra, ļauj stundu ievilkties, nokāš, papildina ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam un lieto pa ēdamkarotei pirms ēdienreizēm, ja moka tūska.

Ziemā nenokavē

Ja uzmācas spēku izsīkums un jaušams vitamīnu trūkums, ja par sevi atgādina asinsvadu kaites un zudis kustēšanās prieks, īstā reize ziest uz pankūkām sausserža ogu želeju vai ievārījumu, pusdienās pamieloties ar atspirdzinošu kompotu vai novārījumu: vienu ēdamkaroti kaltētu sausserža augļu aplej ar glāzi vāroša ūdens, 4 stundas nostādina, izkāš, papildina ar ūdeni, līdz trauks atkal pilns, un dienas gaitā pamazām izmalko.

  • Tā kā sausserža ogas ir pirmais sezonas gardums, pareizāk tās notiesāt svaigas, nevis pūlēties ar gatavošanu uzglabāšanai.

Vilkābeles labās īpašības

Atšķirībā no mūsu senčiem mēs vilkābeli ar savu uzmanību īpaši nelutinām. Un slikti darām, jo košie augļi ir bagāti ar cukuriem, karotīnu, askorbīnskābi un B grupai piederīgšajiem vitamīniem, antociāniem, makro- un mikroelementiem, un pektīnu. Vairāk par vilkābeli un tās izmantošanu uzzināsiet šajā rakstā.

Augs uz mūsu planētas aug jau no mezozoja ēras krīta laikmeta.
Vilkābeles latīniskais nosaukums cēlies no grieķu vārda
„krataios” – stiprais, kas liecina par koksnes īpašībām. Vilkābele aug kā koks vai krūms. Zied ar baltiem, retāk ar sarkanīgiem ziediem. Ziediem ir specifisks aromāts. Augļi ir sarkani, retāk dzelteni – sarkanīgi ar miltainu mīkstumu. Zied maijā – jūnijā. Dabā vilkābele izplatīta galvenokārt Ziemeļamerikā un Eirāzijā, kur tā aug vienatnē vai krūmāju grupās nogāzēs, gravās un mežmalās.

Vilkābele daudzu tautu mitoloģijā dēvēta gan par mērķtiecības simbolu, gan stipro ļaužu koku, gan uzticības nodrošinātāju laulāto attiecībās. Jau senajā Grieķijā tās ziedi un augļi izmantoti arī dziedniecībā.

Vilkābele skaisto ziedu un dekoratīvo augļu dēļ nereti audzēta dzīvžogos, tomēr pieder ārstniecības augiem.

Šim rožu dzimtas krūmam vai kokam sugu daudz, vairāki simti. Latvijā pazīstamākas sešas, septiņas. Tās atšķiras gan pēc lapu formas, gan augļu lieluma un veidola, bet piederīgas ārstnieciskajiem augiem, jo uzlabo sirdsdarbību, sekmē asinsvadu, īpaši vainagartēriju, paplašināšanos, mazina infarkta risku, izceļas ar spēcīgu antioksidanta iedarbību, veicina miega kvalitāti, kliedē nervozumu. Kopā ar ginka preparātiem der atmiņas uzlabošanai.

Izmēģini!

Gan tautas medicīnā, gan farmaceitisko preparātu gatavošanā tikpat plaši kā augļi tiek izmantoti vilkābeles ziedi un jaunās lapas. No tiem gatavotas tējas, uzlējumi, novārījumi, tinktūras un ekstrakti ir labs līdzeklis pret sklerotiskām izmaiņām sirds asinsvados un aritmijas mazināšanai, asinsrites veicināšanai, asinsspiediena pazemināšanai, miega kvalitātes uzlabošanai. Ieteicams arī tiem, kam problēmas ar nierēm un nosliece uz akmeņu veidošanos urīnpūslī.

  • Ātrais līdzeklis spēka atjaunošanai – pavasarī, tikko nokusis sniegs un augi sāk mosties dzīvībai, noguruma aizgaiņāšanai ieteicams pakošļāt vilkābeles sīkzariņus.

  • Ziedu un lapu uzlējums. Divas ēdamkarotes vilkābeles ziedu un lapu maisījuma aplej ar puslitru verdoša ūdens, atstāj pāris stundas ievilkties. Lieto pa 50 mililitriem trīs reizes dienā pirms ēšanas, ja pārlieka vairogdziedzera aktivitāte izraisījusi paātrinātu sirdsdarbību – par mazāko nieku rodas tāds satraukums, ka sirds lec kā neprātīga.

  • Ziedu uzlējums. Ēdamkaroti svaigu vai žāvētu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj slēgtā traukā pāris stundu pastāvēt. Lieto pēc ēšanas pa ceturtdaļaglāzei 3-4 reizes dienā sirsdarbības uzlabošanai.

  • Augļu novārījums. Ēdamkaroti sasmalcinātu augļu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties, dzer pa pusglāzei purms ēšanas asinsspiediena normalizēšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.

  • Vilkābeles tinktūra. Ēdamkaroti svaigu ziedu aplej ar glāzi degvīna un, ik pa laikam saskalinot, ļauj nedēļu ievilkties. Lieto pa 20-30 pilieniem četras reizes dienā pirms ēšanas, ja paaugstināts asinsspiediens, problēmas ar sirds un asinsvadu veselību, traucē klimaksa provocēta neiroze, vecuma bezmiegs vai ja pārlieku aktīvi sācis darboties vairogdziedzeris.

  • Vilkābeles tēja:

1. variants: ēdamkaroti vilkābeles ziedu un tikpat daudz dumbrāju zaķpēdiņu aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties – līdzeklis nieru un urīnpūšļa iekaisuma mazināšanai, pret sāpēm sirds apvidū un paaugstinātu asinsspiedienu.

2. variants: aptuveni vienādās daļās vilkābeles, upeņu un meža zemeņu ziedi, lapas un augļi un mežrozīšu augļi; tos aplej ar verdošu ūdeni (ņem tējkaroti drogas uz glāzi ūdens), uzvāra, ļauj ievilkties. Dzer pa glāzei trīsreiz dienā – pret bezmiegu un reiboņiem, aterosklerozes riska mazināšanai, vairogdziedzera aktivitātes piebremzēšanai un asinsspiediena pazemināšanai.

Veselīgie augļi

Cukuriem, organiskajām skābēm, karotinoīdiem, flavonoīdiem, miecvielām, vitamīniem, eļļām, minerālvielām un citiem labumiem bagātīgie vilkābeles augļi der gan zālēm, gan lietišķam ēdienkartes papildinājumam. Tajos esošo mikroelementu vidū īpaši izceļams selēns, kas vajadzīgs stabiliem nerviem un stiprai imunitātei.

Augļi ir arī laba izejviela ziemai glabājamo krājumu papildināšanai. Gatavojot džemu, biezeni vai ievārījumu, šie kauleņi jāatbrīvo no sēkliņām. To var darīt, gan katru atsevišķi pārgriežot un iztīrot, gan savārītu vai krāsnī izsautētu masu izberžot caur sietu. Tējai, kompotam un veselības maisījumiem paredzētos augļus var žāvēt ar visiem kauliņiem.

  • Vilkābeles augļu biezeni gatavojot, ogas uz lēnas uguns vāra, kamēr mīkstas, izberž caur sietu, kilogramam iegūtās masas pievieno glāzi ūdens un puskilogramu cukura, uzkarsē. Karstu pilda burkās, aizvāko.

  • Veselīguma ziņā nepārspējams ir vilkābeles augļu un brūkleņu biezenis. Pirmie stiprina sirdi, otrās veicina nieru darbību un vienlaikus normalizē asinsspiedienu. Cukura vajag maz, garša brīnišķīga. Tikpat labi ar vilkābeli sader dzērvenes un āboli.

  • Viltotā kafija – vispirms augļus pāris minūtes patur vārošā ūdenī (tas vajadzīgs, lai žāvējot labāk saglabātos spilgtā krāsa), tad nokāš, ar visiem kauliņiem izkaltē, samaļ kafijas dzirnaviņās, attiecībā 3:1 sajauc ar grauzdētiem cigoriņiem. Dzer kafijas vietā. Iespējams, šāda vai mazliet variēta recepte vairāku tautu virtuvē ieguvusi kafijas nosaukumu tālab, ka daudzu organisko skābju vidū augļi satur arī kafijskābi.

  • Vilkābeļu maize – kaltētas un pulverizētas ogas pievieno baltmaizes mīklai, lai piešķirtu tai zeltainu nokrāsu un ļautu ilgāk saglabāties svaigai.

  • Vilkābeles augļu kompots – ienākušos augļus atbrīvo no kauliņiem, pārlej ar cukura sīrupu, uz vairākām stundām atstāj ievilkties, tad sīrupu nokāš un uzvāra, karstu uzlej uz ogām vēlreiz un burkas aizvāko.

  • Atspirdzinošs dzēriens – glāzei vārīta ūdens pievieno vienu ēdamkaroti vilkābeles augļu biezeņa, ēdamkaroti veikalā nopērkama kvasa koncentrāta, tējkaroti medus un ledu un citronu.

  • Vilkābeles augļu un auzu pārslu dzēriens – kilogramu krāsnī sasautētu augļu izberž caur sietu. Uzvāra 300 gramus iepriekšējā vakarā ar trim litriem ūdens pārlietu auzu pārslu, atdzesē, nokāš, novārījumu samaisa ar vilkābeles augļu masu, pievieno simts gramus cukura vai medus. Šāds dzēriens der visiem novārgušajiem, bet jo īpaši veciem ļaudīm, kas sirgst ar sirds un asinsvadu kaitēm vai sūdzas par atmiņas pavājināšanos un bezmiegu.

  • Gogelmogels ar vilkābeli – ēdamkaroti sulas vai biezeņa sajauc ar astoņām ēdamkarotēm kefīra, pievieno olas dzeltenumu, kas sakults ar karoti cukura vai medus.

  • Augļu novārījums – ēdamkaroti sasmalcinātu augļu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties, dzer pa pusglāzei pirms ēšanas asinsspiediena normalizēšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.

Vērts iegaumēt

  • Vilkābeles augļi jāvāc tikai tad, kad īsti ienākušies – pusgatavi tie var izraisīt vieglu saindēšanos. Savukārt ziedkopas raujamas, kamēr tikko sāk plaukt.

  • Ziedu un lapu kaltēšanā temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 °C, žāvējot augļus – līdz 70 °C.

  • Tā kā vilkābele satur bioloģiski aktīvas vielas, no tās gatavoto ievārījumu, kompotu un džemu nevajag apēst par daudz.

Kā cīnīties ar skudrām dārzā?

Siltajā laikā dārza skudras uzstājīgi apsēd pagalmus un dārzus, bieži vien pārvēršot atpūtu par īstām mokām. Šajā rakstā uzzināsiet par dažādām dabai saudzīgām metodēm, kā ar tām cīnīties.

Skudras vienmēr ir pārsteigušas ar savu čaklumu un nebeidzamo darba sparu. Tās lieliski spēj atbrīvot dārzu no dažādiem augu kaitēkļiem, taču diemžēl nereti cīnīties nākas ar viņām pašām. Dārzu saimniekiem ļoti labi ir pazīstams skudru radītais posts – tās var masveidā iznīcināt stādus, ziedus, sēklas un augļus. Tāpēc, ja dārza teritorijā ir parādījušās skudras, no tām jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, jo šie kukaiņi vairojas milzīgā ātrumā.

Kādu kaitējumu dārzam nodara skudras?

Pārsteidzoši, taču skudras var būt arī ļoti noderīgas. Viena skudru pūžna iemītnieki gada laikā spēj iznīcināt līdz pat 20 miljoniem citu dārza kaitēkļu. Taču, ja pamani, ka skudru skaits būtiski pieaug, zini – tava raža ir apdraudēta.

Skudras līdz ar saldo, sulīgo augu atliekām izplata nezāļu sēklas. Tas ir viens no cēloņiem, kas izskaidro straujo nezāļu vairošanos dārza teritorijā.

Viens no nopietnākajiem skudru radītiem dārza apdraudējumiem – laputu izplatīšana. Skudrām garšo laputu izdalītais saldais šķidrums, ko tie lielā daudzumā uzņēmuši no augiem. Tāpēc šos dārzaugu ienaidniekus atšķirībā no citiem kaitēkļiem skudras neaiztiek un pat rūpīgi aizsargā, pārnēsājot tos no vienas vietas uz citu. Laputis negatīvi ietekmē kultūraugu veselību. Izsūcot no augu dzinumiem sulu, kā arī pārnēsājot dažādas slimības un vīrusus, kas inficē augus, rezultātā var rasties diezgan lieli ražas zaudējumi. Laputis ir viens no bīstamākajiem dārza kaitēkļiem, tāpēc, iznīcinot skudras, var izvairīties arī no laputa radītā posta.

Velēnu skudras mēdz bojāt peoniju ziedus un pumpurus.

Melnās skudras visbiežāk iemitinās siltumnīcās.

Rūpējieties, lai augsnes virskārta starp augiem un rindām, tiktu regulāri rušināta. Augiem augot lielākiem, izmantojiet iespēju padziļināt rindstarpu apstrādi. Iespēju robežās to apvienojiet ar laistīšanu. Skudrām lieks mitrums ļoti nepatīk.

Komposta kaudzēs jānodrošina pietiekams mitrums, nepieciešamības gadījumā komposta kaudze jālaista.

Mazos pūžņus var izrakt ar lāpstu un spainī aiznest no dārza prom drošā ~50 metru attālumā.

Ķīmisku līdzekļu izmantošana kaitēkļu iznīcināšanai dārzkopjiem ne vienmēr iet pie sirds. Apstrādājot augus ar ķīmikālijām, tie var uzsūkt dažādas indīgas vielas, tāpēc daudzi cīņā ar kukaiņiem dod priekšroku tautas metodēm.

Vienkārši, bet ne īpaši efektīvi

Vienkāršākais veids – skudru pūznis jāaplej ar verdošu ūdeni. Var mēģināt pūznī nokaisīt ar karstiem pelniem vai atrakt zemi un uzliet karstu saulespuķu eļļu. Cits līdzeklis – izveidot skudru “lamatas”, ar saldu, lipīgu vielu, piemēram, sulu, aplaistīt zaru slotu un novietot to skudru aktīvākajā uzturēšanās vietā. Kukaiņi ātri vien pārmetīsies uz vilinošo saldumu, un tos ar visu slotu varēs iznest no dārza teritorijas.

Tomēr, kā novērots, šie vienkāršie cīņas līdzekļi nav pārāk iedarbīgi. Čaklās skudras parasti pulcējas daudzu miljonu kolonijās, ložņā zem zemes, veidojot tuneļus un kameras reizēm pat pāris metru dziļumā. Un ne eļļa, ne pelni, ne verdošais ūdens nenonāks līdz pūžņa galvenajam “štābam”, kur dzīvo skudru ciltsmāte.

Ziepjūdens

Lai to pagatavotu, nepieciešams izšķīdināt 0,1 litru šķidro ziepju 10 litros ūdens. Pēc tam ar ziepjūdeni jāapsmidzina bojātie augi. Kad šķīdums nožūst, tas pārvēršas par plēves kārtiņu, kas apņem laputi, pārtraucot tam skābekļa padevi un nonāvējot to. Jāatceras, ka augu lapas jāapstrādā no abām pusēm, jo laputis biežāk mitinās zem lapām.

Sīpolu vai ķiploku uzlējums

Dārza kaitēkļiem nepatīk ass aromāts, tāpēc efektīvs līdzeklis cīņā pret tiem ir sīpolu vai ķiploku uzlējums. Šķīdumu pagatavo, ieberot traukā vai burkā iepriekš sasmalcinātu sīpolu vai ķiploku, ko aplej ar ūdeni. Trauks kārtīgi jāaiztaisa ar vāku. Pēc septiņām līdz desmit dienām līdzeklis pret kaitēkļiem būs gatavs, taču tas pirms augu apstrādes jāatšķaida ar ūdeni vienādās proporcijās. Ar pagatavoto uzlējumu apsmidzina visus augus, tādējādi aizbaidot laputi un citus nevēlamus dārza “viesus”.

Arī pētersīļiem piemīt ļoti spēcīgs un ass aromāts, ko skudras nemīl. Smalki sasmalcinātas šo augu daļas sajauc ar augsni, tieši skudru pūznī un to ceļos

No garšaugiem vēl var izmantot sasmalcinātu lavandu vai ierakt skudru pūznī lavandas zariņus. Skudru ceļos var izbērt arī kanēli vai iejaukt to pašā skudru pūznī.

Bīstamais saldums

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā dārzā atbrīvoties no skudrām – netālu no pūžņa novietot trauku ar cukura sīrupu, kurā iemaisīts insekticīds. Skudrām ļoti patīk saldumi, tādēļ viņas ar prieku mainīs savas ikdienas gaitas, lai panašķētos, turklāt uzcienās arī savu ciltsmāti. Apmēram nedēļas laikā varēs novērot, kā skudru pulki manāmi samazinās.

Alumīnija folija

Tāpat cīņā ar skudrām var palīdzēt alumīnija folija. Ar to jāaptin koku stumbri, folijas malas uzlokot uz augšu. Skudras nav tik lokanas, tāpēc tās nespēs tikt pāri asajām folijas malām.

Citrusaugļu mizas uzlējums

Aizbaidīt kukaiņus, nenodarot kaitējumu augiem, var, pagatavojot citrusaugļu mizas uzlējumu, kam ir ļoti spēcīgs aromāts. Tāpat derēs arī strutenes uzlējums, ko var pagatavot, auga ziedus pāris dienas izmērcējot ūdenī.

Vai arī no svaigā rauga vai sausā, sajaucot ar ūdeni, uzbriedina un izveido biezu pastu, pievieno vēl klāt ievārījumu un medu. Nosmērē skudru ceļus.

Nežēlīgāk, bet ar garantiju

Galvenais uzdevums ir iznīcināt skudru pamatēdienu – laputis, kas parasti mitinās krūmos un kokos, zem kuriem parasti izveidojas milzu skudru pūžņi. Koka vai krūma stumbru var aptīt ar līmpapīru (līmes kārta uz ārpusi), skudras viegli uzķersies uz šādu triku un, lienot pa stumbru, pieķersies pie lipīgās virsmas. Kad uz lamatām sakrājies gana daudz skudru, līmpapīru var noņemt un sadedzināt.

Amonjaka šķīdums

Cīņā ar kaitēkļiem nereti izmanto amonjaka šķīdumu, ar kuru aplej skudru pūžņus. Pagatavošana: 10 litros verdoša ūdens izšķīdina vienu ēdamkaroti amonjaka un pievieno divas līdz četras ēdamkarotes cukura. Pēc pusstundas, kad šķīdums iegūs viendabīgu konsistenci, ar to varēs apsmidzināt augus. Šāds līdzeklis vājās amonjaka koncentrācijas dēļ augiem nenodarīs nekādu kaitējumu, taču kukaiņi gan ies bojā.

Borskābe

Borskābe ir iedarbīgs un ļoti efektīvs līdzeklis cīņā pret skudrām un citiem kaitēkļiem. Tas ir drošs gan augiem, gan dzīvniekiem. Borskābes pulveri sajauc vienādās proporcijās ar cukuru. Iegūto maisījumu izkaisa apkārt koku un krūmu stumbriem, uz skudru pūžņiem, kā arī ziedu un dārzeņu dobēm. Pēc kāda laika kukaiņi paši pametīs tava dārza teritoriju.

Viltus mājvietas izveide

Šim nolūkam vajadzēs vidēja izmēra māla puķupodu. To noliek uz skudru ceļa un pēc vairākām nedēļām, kad tās savu mājokli ir pārcēlušas zem puķu poda, podu paceļ un pūzni pārnes prom no dārza vai aplej ar vārošu ūdeni.

Dārza aizsardzība pret kaitēkļiem ir ilgstošs un darbietilpīgs process, tāpēc parazītu parādīšanos vienkāršāk ir novērst laikus, periodiski veicot profilakses pasākumus dārzaugu aizsardzībai ar saudzīgām, bet vienlaikus efektīvām tautas metodēm.

Kā izvēlēties paklāju?

Par vienu no nozīmīgākajiem mājokļa interjera elementiem nešaubīgi uzskatāms paklājs. Tas pilda vairākas funkcijas vienlaikus, piemēram, padara mājokli omulīgāku, uztur tajā siltumu un slāpē trokšņus. Pareizi izvietots, paklājs arī organizē telpu, vizuāli to apvienojot vai sadalot. Kā no plašā piedāvājumu klāsta izvēlēties savam mājoklim piemērotāko paklāju, un ko ņemt vērā, to iekļaujot interjerā? Par to uzzināsi šajā rakstā.

Paklājs telpā var kļūt par dizaina centrālo elementu, radīt mājīguma noskaņu un noslēpt dažādas grīdas nepilnības. Ieklāts mīkstais segums ir visnotaļ noderīgs, tomēr atsevišķi mīksti laukumi ļauj eksperimentēt ar stilu. Piemērotu paklāju var atrast jebkurai telpai. Tāpat arī iespējams eksperimentēt ar jau esošajiem paklājiem, mainot to novietojumu un atrašanās vietu.

Sāc ar paklāja materiāla izvēli

Uzsākot jauna paklāja “medības” vispirms iesaka izvēlēties, no kāda materiāla tas būs izgatavots. Paklājus iedala divās kategorijās – ir sintētiskie un ir dabīgie paklāji, kas izgatavoti, piemēram, no vilnas vai zīda. Protams, katram no šiem veidiem ir savas pozitīvās un negatīvās īpašības, kuras izsvērt izvēles izdarīšanas brīdī.

Izvēloties paklāja materiālu, jāņem vērā:

1) Kāda būs slodze uz paklāju;
2) Vai nav alerģijas pret kadu no materiāliem;
3) Svarīgi, vai mājās ir bērni un mājdzīvnieki;
4) Individuālās vēlmes – gaume.

Galvenie materiāli, no kuriem ražo paklājus:

1) Neilons. Tas ir viens no populārākajiem materiāliem, jo tas izturīgs, viegli tīrāms un ērti pielietojams jebkurai vajadzībai. Šādi paklāji lēnāk nodilst, ilgāk saglabā krāsu.

2) Poliesters. Mākslīgā šķiedra, ko iegūst, pārstrādājot PET. Šie paklāji ir laba alternatīva vilnai, ja vēlas ekoloģisku paklāju, ietaupot naudu. Materiāls, ko var izmantot visdažādākajām vajadzībām, jo paklāji no šī materiāla var būt gan ļoti pūkaini un biezi, gan zīdaini maigi un plāni.

3) Vilna. Tas ir zelta ieguldījums, jo kalpo visilgāk un ir pilnīgi dabisks, taču arī dārgs. Vilnas paklāji ir mīkstāki, pēc pieskāriena siltāki, vizuāli greznāki. Vilnas grīdas seguma priekšrocības ir lielāka aukstuma izolācija nekā sintētiskajiem paklājiem. Tie ilgi kalpo, taču tiem vajadzīga tīrīšana ar speciālajiem līdzekļiem, jo nepiemēroti var neatgriezeniski sabojāt paklāju. Atšķirībā no mākslīgo šķiedru paklājiem, ja paklājs aizsvilstas, tas nekūst, tikai svilst un ir viegli nodzēšams. Paklājs ir matēts, viegli pūkojas un nav tik spilgts, mēdz uzkrāt sevī putekļus un izraisīt alerģisku reakciju.

4) Akrils. Šie paklāji nav tik izturīgi, taču viegli kopjami. Īpaši spilgtas un niansētas krāsas, sari mēdz būt arī ar spīdumu.

5) Jauktie, piemēram, vilna ar poliesteru. Tas dod iespēju apvienot vienā paklājā divu materiālu priekšrocības, padarot paklāju: izturīgāku, mīkstāku, vieglāk kopjamu vai siltāku. Sajaukums ir dažādās proporcijās, kā, piemēram, 50/50, 40/60, 80/20 un tas ļauj paplašināt tā pielietojamību. Jāņem vērā, kādi materiāli ir kombinēti, jo, ja jauktajā materiālā ietilpst vilna, paklājs jātīra ar vilnai paredzētajiem līdzekļiem.

Dažādi paklāju veidi pēc izgatavošanas tehnoloģijas:

  1. Austs paklājs – neatkarīgi no tehnikas, jebkurš rokām austs paklājs ir unikāls, jo audējs tajā ieguldījis pūles, pacietību un izdomu. Šādi paklāji mēdz būt visnotaļ mākslinieciski, tāpēc bieži tie pilda vairāk dekoratīvu funkciju. Protams, tie ir tikpat praktiski kā rūpnieciski izgatavoti paklāji, tomēr ne visi spēj noskatīties, kā viņu mākslas darbs tiek sabradāts priekšnamā.

  2. Cilpiņu paklājs – no milzīga cilpu daudzuma veidots paklājs ir ļoti izturīgs grīdas segums. To izdevīgi izmantot telpās ar lielu kustību, piemēram, gaiteņos. Paklāji var tikt veidoti gan no viena, gan arī dažādu līmeņu cilpām, otrā gadījumā veidojot interesantas tekstūras virsmu.

  3. Cirptais paklājs – uz augšu vērsta plūksna, kas var atšķirties gan izmērā, gan arī apstrādē, piemērota dažādu telpu veidiem. Apgrieztai plūksnai ir taisni gali, savukārt neapgriezta plūksna izskatās kā norauti pavedieni. Šādiem paklājiem plūksna ir vienmērīgi taisna, nodrošinot līdzenu, mīkstu virsmu.

  4. Garplūksnas paklājs – ļoti mīksts, garas un pūkainas plūksnas paklājs, kas piemērots guļamistabai, reizēm tiek izmantots arī vannasistabās. Šādus paklājus var ātri nomīdīt, tāpēc tie pilnīgi noteikti nav piemēroti telpām ar lielu kustību.

  5. Bārkšu paklājs – līdzīgi kā cirptajam, arī šim paklājam ir uz augšu vērsta plūksna, tomēr tā neveido taisnu virsmu, jo bārkstis ir salīdzinoši garas un liecas uz sāniem. Plūksnu cilpas var apgriezt, lai paklājs būtu mīkstāks.

Izmēram ir nozīme

Paklāja izmērs atkarīgs gan no telpas izmēra, gan arī no mērķa. Tam nevajadzētu noklāt visu grīdu, jo paklājam nepieciešams dabisks rāmis. Turklāt, ja esi nolēmis paklāju izklāt pa visu grīdu, varbūt tomēr ir vērts pārdomāt mīkstā grīdas seguma izmantošanu.

Paklājam nevajadzētu atrasties cieši blakus mēbelēm vai sienām, vēlams ievērot 30cm – 60cm brīvu atstarpi, lai paklājs neizskatītos par lielu. Tā kā pasaulē nav vienotu paklāju izmēru standartu, pasūtot to no ārzemju interneta vietnēm, pārliecinies par izmēra atbilstību.

Nekad neiegādājies paklāju, nezinot tā pielietošanas mērķi. Beigu beigās tas var izrādīties par lielu, vai par mazu, bet paklājs nav auduma gabals, ko var apgriezt un apšūt galus.

Ēdamistabā paklājam jābūt tik lielam, lai pie galda, atbīdot krēslus, tie vēl joprojām atrastos uz paklāja.

Guļamistabā paklāju vajadzētu novietot gar divām trešdaļām gultas malas, brīvo vietu atstājot naksskapītim.

Dzīvojamajā istabā dīvāna priekšējām kājām jāatrodas uz paklāja, bet aizmugurējām uz pamata grīdas seguma. Šādi telpa izskatīsies pārdomāta, turklāt vilinās ciemiņus apsēsties. Tāpat rūpīgi jāpārdomā paklāja krāsa, jo šajā telpā tas noteikti kļūs par centrālo elementu. Gaiši toņi radīs plašuma un brīvības sajūtu, savukārt tumšs paklājs šķietami vēsu telpu padarīs omulīgāku.

Koridorā izritināts garš paklājs vairāk kalpos dekoratīviem mērķiem, tomēr tam vajadzētu būt veidotam no īsas plūksnas vai cilpiņām, lai tās neizstaigātu un atvieglotu tīrīšanu. Telpās, kurās notiek liela kustība, izvēlies raibus un īsas plūksnas paklājus.

Iekļauj mājokļa interjerā

Paklājs ir interjera dizaina elements, kas apvieno, ierāmē, ierobežo un organizē. Līdz ar to tas ir fantastisks līdzeklis kā atdalīt, piemēram, ēdamzonu no pārējās dzīvojamās telpas, izveidot rotaļu stūrīti bērnistabā vai atpūtas zonu viesistabā.

Kopšana

Katram paklāja tipam nepieciešama individuāla kopšana, atkarībā no tā materiāla. Tas labāk kalpos un pildīs savas funkcijas, ja paklājs tiks regulāri tīrīts. Lai atbrīvotos no virspusē esošajiem netīrumiem un putekļiem, izmanto putekļusūcēju – gan augšpusē, gan zem paklāja, kur arī uzkrājas smiltis un putekļi. Ja uz paklāja ir radušies traipi, tos vēlams iztīrīt bez kavēšanās, lai neieēdas paklāja šķiedrās. Viskozes paklājam labāk izvēlēties sauso kopšanu, jo tas iesūc sevī ūdeni un kļūst neaizsargāts, kā rezultātā viegli var sabojāt paklāja struktūru. Jābūt uzmanīgam arī kopjot džuta paklāju, jo mitrā veidā tas var sarauties.

Padomi, izvēloties paklāju:

  • Liels paklājs vienmēr pievērsīs uzmanību, tādēļ piesātinātā interjerā, kurā ir daudz oriģinālu mēbeļu un skaistu detaļu, vislabāk iederēsies paklājs vienā tonī ar minimāli pamanāmu zīmējumu.

  • Mazi, pūkaini paklāji ir lielisks aksesuārs, ko var izmantot jebkurā telpā kā interjera akcentu. Tie lieliski izskatās gan pie kamīna un krēsliem, gan, protams, guļamistabā pie gultas.

  • Lai arī tradicionāli guļamistaba tiek uztverta ka telpa, kurā piemērots liels un pūkains paklājs, ņem vērā, ka tieši tur veidojas vislielākais putekļu slānis (katrs zina, ka zem gultas „ne no kurienes” uzrodas lieli putekļu vīkšķi). Tāpēc, iespējams, vairāki nelieli un viegli izpurināmi paklājiņi gultas malās būs ērtāks un veselībai drošāks risinājums nekā liels paklājs. It sevišķi, ja ir nosliece uz dažādu veidu alerģijām.

  • Lielu uzmanību jāpievērš paklāja krāsai, īpaši, ja ir vēlme iegādāties lielizmēra paklāju, jo toņa iespaidā telpas lielums vizuāli var izmainīties.

  • Tumšām istabām piestāvēs paklājs siltos toņus, savukārt gaišās istabās – aukstos toņos.

  • Uz tumšas grīdas pamanāmi un ekstravaganti izskatīsies paklājs kontrastējošā krāsā.

  • Izvēloties lielo paklāju, jāņem vērā svarīgs nosacījums – attālumam no sienām līdz paklāja malām ir jābūt 15 līdz 20 cm.

  • Sintētiskie paklāji mūsdienās ir gana pieejami cenas ziņā, tāpēc tos var izmantot un mainīt arī sezonāli. Piemēram, vasarā dekorēt telpu ar jautrāku un spilgtāku paklāju, bet aukstajā sezonā – pūkaināku grīdas klājumu mierīgos toņos. Šis ieteikums gan derēs tikai tiem, kam ir pietiekami vietas neizmantotā paklāja ieziemošanai.

Kas jāņem vērā, izvēloties pirmos apavus bērnam?

Būt par vecākiem ir ne tikai aizraujoši, bet arī gana izaicinoši, jo nemitīgi ir jāizglītojas un jāmeklē atbildes uz tā brīža aktuālajiem jautājumiem. Laikā, kad bērns mācās celties kājās un spert pirmos soļus, rodas jautājums, vai un kādus apavus mazajam izvēlēties. Par to lasiet šajā rakstā.

Vecāku vidū ir nemitīgas diskusijas, kāda apavu izvēle būtu pareizā brīdī, kad bērns sāk celties kājās. Vieni uzskata, ka tie ir stingri un noslēgti apavi, citi pārliecināti, ka apavi jāvelk, tikai dodoties ārā. Novērojumi liecina, ka vecāki arvien retāk un retāk ļauj bērniem dzīvoties basām kājām, un tā savā ziņā ir kļūda, jo pēdās ir daudz punktu, kuru stimulēšana ir nepieciešama. Ja bērnam nav kādu specifisku veselības problēmu, kuru dēļ apavi būtu obligāti velkami, labi ir ļaut mazajam dzīvoties basām pēdām gan istabā, gan iespēju robežās arī ārā. Staigājot bez apaviem, bērnam ir iespēja iepazīt, kā ir staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, ārējām un iekšējām pēdas malām. Istabā var izvēlēties arī ērtas sandales. Ja bērnam reizē ar pirmajiem soļiem nesāk vilkt kurpes vai sandales, visticamāk, viņš daudz vairāk laika pavadīs rāpojot, kas ir ļoti būtisks process mazuļa attīstībā. Apavi parasti traucē rāpot, tāpēc mazulis centīsies daudz vairāk celties kājās.

Kas jāņem vērā?

Dodoties ārā, apavus parasti nepieciešams vilkt, kad bērns vairs nevēlas sēdēt ratos, bet grib iet saviem spēkiem. Tad ieteicams izvēlēties apavus ar mīkstu elastīgu zoli un pietiekami platu purngalu. Ja apavi būs pārāk stingri un ar augstu kapes daļu, bērnam būs grūti kustēties, piemēram, pieceļoties no sēdus stāvokļa. Pazole nedrīkst būt augstāka par puscentimetru. Gan purngali, gan papēži drīkst būt vaļēji. Svarīgi, lai apavi stabili turas pie kājas, netaisās vaļā.

Nereti speciālisti apavus iesaka uzreiz vilkt tiem bērniem, kas ļoti agrā vecumā (piemēram, sešos mēnešos) jau stutējas kājās, bet šādos gadījumos par pareizo rīcību vajadzētu konsultēties ar ārstu, tāpat būtu vēlams pārdomāt, vai mājās esošā vide ir bērnam gana interesanta, kas veicinātu atrašanos rāpus stāvoklī.

Apavu iegāde

Kad pieaugušie iegādājas sev apavus, viņi parasti dodas uz veikalu un tos pielaiko. Ja apavi paredzēti bērnam, arī tad atvasi vajadzētu ņemt līdzi uz veikalu, lai pārliecinātos, ka noskatītie apavi patiešām derēs, un piemērotākais laiks ir pēcpusdiena, kad pēc dienas slodzes kāja ir nedaudz pietūkusi. Tas ir īstais izmērs, pēc kura jāvadās, izvēloties apavus ikdienas nēsāšanai.

Var darīt tā, ka no kurpes izņem pēdiņu, lai pārliecinātos, ka pēda patiešām ieguļas tai paredzētajā vietā. Apavus var pirkt arī nedaudz par lielu, bet ne vairāk par centimetru. Svarīgi, lai apavi nebūtu par šauru un nespiestu, jo tad var sākt ieaugt nagi vai pat deformēties pirksti.

Ja bērna pirmie apavi ir mantoti no brāļa, māsas vai kāda cita bērna, jāraugās, vai tie nav nošķiebti un pēdas daļā nodiluši. Ja zināms, ka iepriekšējam valkātājam bijušas kādas pēdas problēmas, labāk šos apavus neizmantot, lai šīs problēmas, kas “ievalkātas apavā”, nepārmantotos.

Bērniem vecumā no viena līdz trim gadiem kājas izmērs ir jāpārbauda ik pēc 6 līdz 8 nedēļām, jo kājiņas aug ātri un bērns vēl īsti neprot pats paskaidrot, kā jūtas.

Metodes, kā pārbaudīt, vai izvēlētā kurpe der:

  • Īkšķa metode

Paspiežot apavu purngalu ar īkšķi, ir iespējams noteikt, vai īkšķim ir vieta starp garāko kāju pirkstu un purngalu. Bērnam vajadzētu stāvēt kājās. Ja īkšķim ir vieta, tad arī pēdai apavos ir pietiekami daudz brīvas vietas. Tomēr jāņem vērā, ka, uzspiežot ar īkšķi uz apavu purngaliem, bērni refleksīvi sasprindzina kāju pirkstus. Tad kurpe var likties lielāka nekā ir patiesībā. Mēriet ar rezervi.

  • Ar kartona šablonu vai ar zoli

Lai būtu pilnībā pārliecināti, ka apavu garums atbilst vajadzīgajam izmēram, pirms apavu pirkšanas uz kartona uzzīmējiet jūsu bērna pēdu nospiedumus. Purngalam pievienojiet vismaz vēl 1,2 cm, tad izgrieziet pēdas nospiedumu. Ja kartona šablonu var pilnībā ielikt kurpē, tad šis apavu pāris bērnam derēs. Katrai kājai sagatavojiet savu šablonu, jo abu kāju izmēri var nedaudz atšķirties.
Līdzīga metode, kas ļauj pārbaudīt, vai apavi der vai nē, ir zoles metode. Izņemiet no kurpes zoli, ļaujiet mazulim uz tās uzkāpt. Tādā veidā jūs redzēsiet, cik daudz brīvas vietas patiesībā ir kāju pirkstiem.

  • Multiple width system

Apaviem jāder bērnam ne tikai garumā, bet arī platumā. Labi aprīkotā apavu veikalā var izmērīt bērna pēdas garumu un platumu ar īpašu WMS (Multiple width system) sistēmas mērīšanas ierīci. WMS ir trīs platuma līmeņi – plats, vidējs un šaurs. Stāvot uz šīs ierīces, var tieši noteikt pēdas platumu un garumu. Ir arī īpaši šīs sistēmas ierīču modeļi, kas spēj izmērīt apavu iekšpusi, jo ne vienmēr kājas izmērs sakrīt ar apavu iekšpuses izmēru.

Vai izvēlēties apavus ar supinatoriem?

Vēlot labu saviem bērniem, vecāki bez saskaņošanas ar speciālistu mēdz izraudzīties apavus ar supinatoriem, domājot, ka tie, balstot pēdas velvi, mazinās plakanās pēdas risku. Taču šādi apavi jāvelk tikai tad, ja speciālists ieteicis, pretējā gadījumā augšstilba un pēdas muskuļiem nav iespēju pilnībā veikt savas funkcijas. Vēl labāk, ja ir iespēja piedāvāt bērnam dažādas nelīdzenas virsmas, lai trenētu pēdas muskuļi. Tā ir laba plakanās pēdas profilakse. Bet, ja ir kādas ortopēdiskās problēmas vai pēdu deformācijas, būtu jāvēršas pie ortopēda un jāseko viņa rekomendācijām.

Vēl ļoti labi ir padarīt virsmu, pa kuru bērns staigā, nelīdzenu (uzliekot uz grīdas dvieļus, sedziņas, spilvenus) – šādā veidā pēdas muskuļiem ir iespēja nostiprināties vēl vairāk, kas mazinās risku saskarties ar pēdu problēmām turpmāk. Mājas apstākļos var uzmeistarot sajūtu taku, piemēram, kastītēs saberot akmentiņus vai spilvendrānās – pupas vai zirņus. Basām kājām staigājot pa šādiem šķēršļiem, tiek kairināti daudzie punkti pēdās, kam ir ietekme uz visu cilvēka organismu. Tomēr svarīgāk par visu pēdu pareizai attīstībai ir daudz kustību gan telpās, gan ārā kopā ar vecākiem.

Apavu materiāli

Ja neesat pārliecināti, ka apavs būs ļoti ērts, labāk izvēlēties kurpes no mīkstāka, vieglāka un elastīgāka materiāla. Tajos var vieglāk pastiepties pirkstgalos, kā arī pastāvēt uz papēžiem. Zolei nedrīkst būt slidena. Lai izvairītos no negadījumiem, nevajadzētu būt arī paaugstinātam papēdim.

Neizvēlieties apavus ar ieliekamajām polsterētajām zolītēm. Veselām bērnu pēdiņām ir vajadzīgs treniņš! Tās vēlas pašas atrast sev ērtāko pozu apavos.

Apaviem ir jābūt izgatavotiem no elpojoša un ūdensizturīga ārpuses apdares materiāla, kas atgrūž mitrumu. Iekšpusei jābūt spējīgai absorbēt mitrumu un pēc tam to atkal nogādāt ārpusē.

Gumijas zābaki un lakādas apavi vai plastmasas veicina pēdu svīšanu. Tos drīkst nēsāt neilgu laiku.